Eiropas Savienības “Drošas sirds plāna” atklāšana: Cīņa ar kardiovaskulārām slimībām
Eiropas Savienība ir nākusi klajā ar ambiciozu iniciatīvu, **”Drošas sirds plānu” (Safe Hearts Plan)**, kura mērķis ir radikāli samazināt ar sirds un asinsvadu slimībām saistīto nāves gadījumu skaitu par 25 procentiem turpmākās desmitgades laikā. Kā informē telekanāls EuroNews, šis plāns ir ilgi gaidīts solis sabiedrības veselības uzlabošanā, jo kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves un invaliditātes iemesls Eiropas Savienībā. Tās ik gadu atņem dzīvību aptuveni 1,7 miljoniem cilvēku un skar 62 miljonus, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Tiek prognozēts, ka slimību izplatība pieaugs par 90%, bet nāves gadījumu skaits par 73% laikā no 2025. līdz 2050. gadam, radot milzīgu spiedienu veselības aprūpes sistēmām.
Galvenie mērķi un stratēģijas
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar šo plašu plānu, lai uzlabotu kardiovaskulāro veselību, galvenokārt koncentrējoties uz **profilaksi un riska faktoru apkarošanu**. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir palielināt izpratni par slimību profilaksi, mudinot dalībvalstis aktīvāk iesaistīties un ieviest efektīvākus pasākumus. Plāns paredz noteikt konkrētus samazinājuma mērķus līdz 2035. gadam, piemēram, par 25% samazināt priekšlaicīgu nāves gadījumu skaitu no KVS turpmākās desmitgades laikā. Svarīgs elements ir arī ikgadēju asinsspiediena, holesterīna un cukura līmeņa pārbaužu ieviešana pieaugušajiem virs 25 gadu vecuma. Kā norādījis Eiropas veselības komisārs Olivērs Vārheji, bez šiem pasākumiem Eiropas Savienība riskē zaudēt vēl vairāk dzīvību un saskarties ar paaudzēm, kuras nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi šo slimību dēļ.
Profilakse kā galvenā prioritāte
Pārsteidzoši, ka gandrīz 80% kardiovaskulāro slimību ir **novēršamas ar dzīvesveida maiņu palīdzību**. Komisija uzsver, ka KVS ir saistītas ar virkni faktoru, gan iedzimtiem, gan iegūtiem, tostarp augstu asinsspiedienu, paaugstinātu holesterīna līmeni, diabētu, smēķēšanu, aptaukošanos un gaisa piesārņojumu. “Drošas sirds plāns” īpašu uzmanību pievērš tieši dzīvesveida riska faktoriem, integrējot profilaksi valsts veselības aprūpes sistēmā. Īpašs uzsvars tiek likts uz tabakas lietošanas ierobežošanu. Saskaņā ar esošajiem mērķiem, līdz 2040. gadam plānots, ka mazāk nekā 5% pieaugušo lietos tabaku, kas saskan arī ar Eiropas pretvēža plāna mērķiem. Lai to panāktu, 2026. gadā tiks pārskatīta ES tabakas kontroles likumdošana, lai aptvertu arī jaunus produktus, piemēram, e-cigaretes, nikotīna maisiņus un vapestus. Tāpat tiks reformēta Tabakas akcīzes nodokļa direktīva, lai harmonizētu akcīzes nodokļus gan tradicionālajiem, gan jaunajiem produktiem. Nepietiekams uzturs ir vēl viens nopietns faktors. Tiek lēsts, ka aptuveni 75% ar aptaukošanos saistīto nāves gadījumu ir saistīti ar KVS. ES plāns norāda uz satraucošo faktu, ka tikai aptuveni 60% pieaugušo ikdienā patērē svaigus augļus un dārzeņus, savukārt 42% pusaudžu neēd tos vispār. Plānā ietverti pasākumi, kas veicinās pārtikas produktu pārstrādi, ilgtspējīgu publisko iepirkumu kritērijus veselīgai pārtikai publiskās iestādēs un labāku informāciju par īpaši apstrādātiem pārtikas produktiem.
Kritika un bažas
Lai gan šie pasākumi kopumā tiek atzinīgi novērtēti, **patērētāju organizācijas paudušas kritiku par konkrētu termiņu un izmērāmu saistību trūkumu**. Kā norāda Samuels Tonello, vecākais pārtikas politikas speciālists Eiropas Patērētāju organizācijā BEUC: “Jaunajam kardiovaskulārās veselības plānam trūkst spēka, lai labāk aizsargātu patērētājus no neveselīgiem pārtikas produktiem, kas bagāti ar taukiem, cukuru un sāli.” Viņš uzsver, ka efektīvai problēmas risināšanai nepieciešami papildu pasākumi, lai padarītu veselīgu un ilgtspējīgu izvēli vieglu patērētājiem un ierobežotu neveselīgas alternatīvas. Arī organizācija “Foodwatch International” norāda, ka Komisija ir palaidusi garām iespēju ieviest konkrētu likumdošanu, kas aizliegtu neveselīgas pārtikas mārketingu bērniem un enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem. Papildus dzīvesveida faktoriem, plāns paredz arī **pastiprināt vakcināciju pret elpceļu infekcijām**, kas var pasliktināt kardiovaskulāro stāvokli, piemēram, gripu, COVID-19, respiratorisko sincitiālo vīrusu (RSV), pneimokoku slimībām un jostas rozi vecākiem cilvēkiem un riska grupām. Komisija uzskata, ka augstāka vakcinācijas aptvere šajās grupās ir būtisks instruments, lai novērstu infekciju izraisītus sirdslēkmus un insultus. Tomēr, neraugoties uz Komisijas centieniem, šķiet, ka daži būtiskākie pasākumi, piemēram, nodokļu piemērošana produktiem ar augstu cukura, sāls un īpaši apstrādātu sastāvdaļu saturu, gala plānā nav iekļauti, atstājot jautājumu, vai šis plāns patiešām ir pietiekami spēcīgs, lai panāktu reālas pārmaiņas.