Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozes optimistiskajam skatījumam
Latvijas Banka ir veikusi optimistiskas izmaiņas savās tautsaimniecības prognozēs šim gadam, paredzot gan straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, gan arī inflācijas pieaugumu. Kā informē portāls jauns.lv, šīs izmaiņas atspoguļo pašreizējo dinamisko ekonomisko vidi un nepieciešamību pielāgoties jaunākajiem datiem un globālajām tendencēm.
IKP pieaugums sasniedz 1,7%
Centrālā banka nu sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad demonstrēs iespaidīgāku izaugsmi nekā iepriekš tika lēsts, sasniedzot 1,7%. Tas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar agrāk prognozētajiem 1,2%. Šī pozitīvā korekcija galvenokārt saistāma ar jaunākajiem datiem, kas norāda uz spēcīgāku ekonomikas atveseļošanos. Kā galvenie izaugsmes virzītāji tiek minētas investīcijas, arvien stiprāks privātais patēriņš un eksporta atjaunošanās.
Valsts un privātās investīcijas, ko sekmē strauji augošā kreditēšana, veido stabilu tautsaimniecības pamatu, veicinot pārmaiņas ražošanas nozarēs un palielinot ražošanas kapacitāti. Patērētāju noskaņojumam un rocībai uzlabojoties, sagaidāms, ka privātais patēriņš kļūs vēl spēcīgāks, lai gan vidējā termiņā tas mēreni veicinās mājsaimniecību uzkrājumus. Lai gan 2026. gadā IKP izaugsmes prognoze saglabāta nemainīga – 2,8% – un 2027. gadam tā nedaudz samazināta no 3,2% uz 2,9%, 2028. gadā gaidāma straujāka izaugsme – 3,2%. Šīs izmaiņas nākotnes prognozēs galvenokārt saistītas ar atsevišķu lielo investīciju projektu īstenošanas perspektīvu koriģēšanu.
Inflācijas spiediens un tā virzītāji
Neskatoties uz kopumā pozitīvajām IKP izaugsmes tendencēm, Latvijas Banka prognozē arī straujāku inflācijas kāpumu nekā sākotnēji tika lēsts. Šogad gada vidējās inflācijas prognoze ir paaugstināta līdz 3,9%, kas ir virs iepriekš prognozētajiem 3,4%. Galvenais inflāciju paaugstinošais faktors ir spēcīgāks algu kāpums, ko papildina administratīvi regulējamie tarifi un noturīgi augstas pārtikas cenas. Tāpat straujāks inflācijas kāpums nekā gaidīts, visticamāk, saistīts ar patēriņa cenu kāpumu, ko veicina spēcīgāks algu pieaugums, nevis tikai ārējie faktori.
Tomēr, mazinoties globālajai nenoteiktībai par tarifu ietekmi un straujāk atjaunojoties ārējam pieprasījumam, gaidāma spēcīgāka eksporta izaugsme. Savukārt izaicinājumus rada straujais darbaspēka izmaksu pieaugums, militārie konflikti un globālā nenoteiktība.
Turpmākas prognozes un riski
Latvijas Banka prognozē, ka IKP pieaugums šogad varētu sasniegt 1,7%, kas ir augstāk par iepriekš prognozētajiem 1,2%. 2026. gada prognoze saglabāta 2,8% līmenī, bet 2027. gadam IKP pieaugums samazināts no 3,2% līdz 2,9%. Latvijas Banka sagaida, ka lielāku izaugsmes jaudu piešķirs eksporta pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai videi ārvalstīs.
Lai gan IKP izaugsme šogad prognozējama gausa, jo Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pieprasījums ir vājš, vidējā termiņā izaugsmei jaudu piešķirs situācijas uzlabošanās eksporta tirgos un investīciju aktivitāte. Latvijā zemā inflācija ļauj atgūties patēriņam un investīcijas balsta valdības ieguldījumi, taču ārējais pieprasījums ir pavājinājies, tāpēc IKP pieauguma prognoze īstermiņā samazināta.
Riski tautsaimniecības attīstībai ir saistīti ar darbaspēka izmaksu pieaugumu, ģeopolitisko spriedzi un globālo nenoteiktību. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēris, ka budžets nav no gumijas un ir svarīgi mācēt pateikt “nē” nepamatotiem izdevumu pieprasījumiem.