Pēdējā laikā kiberdrošības draudi Latvijā saglabājas augstā līmenī, liecinot par būtisku apdraudējumu pastiprināšanos. Maijā LMT pakalpojums “Interneta sargs” fiksējis un bloķējis vairāk nekā 7,6 miljonus kaitniecisku tīmekļa vietņu, kuras klienti mēģinājuši apmeklēt aptuveni 92,8 miljonus reižu. Šis skaitlis, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par iespaidīgiem 28,5%, kas skaidri norāda uz pieaugošo kiberuzbrukumu intensitāti.
Īpaša uzmanība “Apple” un “Samsung” lietotājiem
Eksperti uzsver, ka īpaši modriem šobrīd jābūt “Apple” un “Samsung” viedtālruņu īpašniekiem. Abas kompānijas nesen novērsušas kritiskas, tā dēvētās “zero-day” ievainojamības savās sistēmās, ko kibernoziedznieki jau paspējuši izmantot plaša mēroga un mērķtiecīgās kiberuzbrukumu kampaņās. Šo nezināmo drošības caurumu izmantošana ir īpaši bīstama, jo tā ļauj uzbrucējiem piekļūt sistēmām, pirms izstrādātājs paspējis ieviest aizsardzības pasākumus.
Gan “iPhone”, gan “Samsung” lietotājiem tuvākajā laikā paredzēts saņemt paziņojumus par programmatūras atjauninājumiem. Rudenī “Samsung” viedtālruņu īpašnieki sagaidīs jauno operētājsistēmu “Android 16”, savukārt “iPhone” lietotājiem jau ir pieejama jaunākā iOS 26 versija. Speciālisti uzsver, ka regulāra programmatūras atjaunināšana ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem kiberdrošības soļiem, kas neprasa papildu izdevumus, bet var pasargāt no nopietniem zaudējumiem nākotnē.
Kiberdrošības izaicinājumi un riski Latvijā
Kibernoziedznieki pastāvīgi attīsta savas metodes, cenšoties piekļūt sensitīvai informācijai un finanšu līdzekļiem. Viņi izmanto dažādus paņēmienus, sākot no sociālās inženierijas un viltotiem zvaniem līdz pat kompromitētām tīmekļa vietnēm. Saskaņā ar LMT “Interneta sargs” datiem, 2025. gada augustā viens no galvenajiem kiberdraudu veidiem bija tieši “kompromitētas tīmekļa vietnes”, kas veidoja 5,7 miljonus no visiem atvairītajiem uzbrukumiem. Šādas vietnes, kas sākotnēji šķiet drošas, bieži vien ir uzlauztas kibernoziedznieku vajadzībām, izmantojot vājas paroles vai novecojušu programmatūru.
Arvien biežāk krāpnieki izmanto arī psiholoģiskas manipulācijas, lai panāktu savu. Viņi prot izmantot cilvēku uzticēšanos, bailes vai steigu, lai izvilinātu personīgo informāciju vai finanšu līdzekļus. Nereti krāpnieki atkārtoti vēršas pie personām, kuras jau iepriekš ir kļuvušas par upuriem, jo zina, ka cilvēks jau vienreiz uzķēries, viņš to var izdarīt atkārtoti.
Kā pasargāt savu viedtālruni un datus?
Lai pasargātu savu viedtālruni un tajā glabātos datus no kiberuzbrukumiem, speciālisti sniedz vairākus svarīgus ieteikumus. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi regulāri atjaunināt gan operētājsistēmu, gan visas lietotnes un pretvīrusu programmatūru. Automātisko atjauninājumu iestatīšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt nepārtrauktu aizsardzību. “Samsung” saviem viedtālruņiem nodrošina drošības atjauninājumus līdz pat septiņiem gadiem, un papildus tam telefonu pasargā “Samsung Knox” drošības platforma. Savukārt jaunākajās “Galaxy S24” sērijas ierīcēs ir ieviests drošības risinājums “Knox Matrix”, kas nodrošina pilnīgu datu šifrēšanu.
Otrkārt, svarīgi ir pārbaudīt un regulēt privātuma iestatījumus sociālajos medijos un citās lietotnēs. Jākontrolē, kas var redzēt jūsu ziņas, fotoattēlus un personīgo informāciju. Ierobežojot publiski pieejamo personīgo datu apjomu, samazināsiet datu noplūdes, neautorizētas piekļuves risku un pat identitātes zādzību iespējamību.
Treškārt, jābūt modriem un kritiski jāizvērtē visas saņemtās ziņas – e-pastus, īsziņas un pat telefona zvanus. Ja rodas aizdomas par krāpniecību, piemēram, zvanu no it kā bankas vai policijas, nekad neatklājiet savus bankas datus vai paroles. Visos gadījumos, kad saņemat aizdomīgu informāciju, nepieciešams sazināties ar attiecīgo iestādi, izmantojot oficiālajā mājaslapā norādītos kontaktus, nevis tos, kas norādīti saņemtajā ziņā.
Lai izvairītos no datu zuduma, ieteicams regulāri veikt savu datu dublēšanu, izmantojot drošus mākoņpakalpojumus vai ārējos datu nesējus. Tāpat ir vērts apsvērt speciālas maksājumu kartes izmantošanu tiešsaistes darījumiem, kā arī aktivizēt divfaktoru autentifikāciju (2FA) visiem pieejamajiem resursiem.
Sabiedrības izpratne un kiberdrošības politika Latvijā
Latvijā kiberdrošības jautājumi tiek uztverti nopietni, un tiek veiktas dažādas iniciatīvas sabiedrības izpratnes līmeņa celšanai. Valsts pārvalde strādā pie kiberdrošības politikas pilnveidošanas un starptautiskās sadarbības veicināšanas. CERT.LV sadarbībā ar “Latvijas Fakti” veiktā aptauja parāda, ka, lai gan vairums iedzīvotāju jūtas droši internetā, daudziem joprojām trūkst padziļinātu zināšanu par kiberhigiēnu un drošības pasākumiem. Tikai neliela daļa aptaujāto skaidri zina, kas ir divfaktoru autentifikācija, un vēl mazāk izmanto unikālas un sarežģītas paroles katram kontam. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai informācija par drošības riskiem un to novēršanas metodēm būtu pieejama un saprotama ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Ņemot vērā pastāvīgi pieaugošos kiberdraudus, katra lietotāja modrība un proaktīva rīcība ir izšķiroša, lai pasargātu sevi un savus datus digitālajā vidē. Atcerieties, ka jūsu viedtālrunis ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī vērtīgu datu glabātava, kas prasa atbilstošu aizsardzību.