Krievijas diktators Vladimirs Putins ikgadējā jautājumu un atbilžu sesijā piektdien paziņoja, ka nav atbildīgs par cilvēku nāvi Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu.
Ikgadējā televīzijas “tiešās līnijas” pārraidē Putins vairākas stundas atbild uz iedzīvotāju un žurnālistu jautājumiem.
Putinam tiešraides laikā tika uzdots jautājums par ASV prezidenta Donalda Trampa miera plānu, lai izbeigtu Krievijas un Ukrainas karu.
ASV telekanāla “NBC News” korespondente vaicāja: “Vai jūs uzņemsieties atbildību par krievu un ukraiņu nāvi 2026. gadā, ja noraidīsiet Trampa miera plānu?”
“Mēs neuzskatām sevi par atbildīgiem par cilvēku bojāeju, jo mēs nesākām šo karu. Tas sākās pēc antikonstitucionālā bruņotā apvērsuma Ukrainā,” atbildēja Putins.
Kremļa saimnieks jau daudzkārt izplatījis melīgus apgalvojumus, ka bruņoto konfliktu izraisīja Ukraina, nevis Krievija.
Putins sacīja, ka augstu vērtē Trampa miera iniciatīvas un “praktiski piekritis” viņa priekšlikumiem samitā Aļaskā, lai gan tas saistīts ar “sarežģītiem lēmumiem”.
Viņš atkārtoja savu iepriekšējo paziņojumu, ka Krievija esot gatava risināt sarunas un izbeigt karu miermīlīgā ceļā. Līdz šim gan nekas neliecina, ka Putins patiešām būtu gatavs izbeigt agresiju un vienoties par mieru.
Krievijas vadonis apgalvo, ka tā esot Ukraina, kas atsakās izbeigt karu miermīlīgā ceļā.
“Pagaidām mēs tiešām neredzam šādu gatavību,” atbildēja Putins, norādot uz Ukrainas nevēlēšanos pieņemt kara izbeigšanu pēc Maskavas nosacījumiem.
“Bet mēs zinām par signāliem, ka viņi ir gatavi risināt sava veida dialogu,” viņš piebilda.
Putins arī paziņoja, ka Krievija negrasās uzbrukt Eiropai un neplāno jaunas “īpašas militārās operācijas”.
“Nekādu operāciju nebūs, ja jūs pret mums izturēsieties ar cieņu,” sacīja Putins, atbildēdams uz BBC korespondenta jautājumu par to, kādu nākotni viņš redz un veido Krievijai.
Putins vēlreiz atkārtoja savu veco tēzi, kā eiropieši “apmuļķojuši” Krieviju ar NATO paplašināšanos uz austrumiem. “Kā pie mums saka tautā, uzmeta, viņi vienkārši ignorēja mūsu drošības intereses,” viņš teica.
Putins sacīja, ka Krievija varētu nekavējoties apturēt karadarbību, “ja tiks nodrošināti mūsu drošības nosacījumi vidējā un ilgtermiņā”.
Pēc viņa teiktā, Krievija ir gatava sadarboties ar ASV un Eiropu, taču “uz vienlīdzīgiem pamatiem un ar cieņpilnu attieksmi vienam pret otru”.
“Mēs neesam tie, kas karo ar Rietumiem. Karā ar mums esat jūs – ar ukraiņu nacionālistu rokām,” apgalvo Krievijas diktators.
Kremlis ņem vērā sabiedrības noskaņojumu un tās nogurumu no ieilgušā kara Ukrainā. Tā par Putina ikgadējā preses konferencē paustajām atziņām secina “Radio Brīvība” ēterā intervētie politologi.
“Pirmkārt, šķiet, pienācis laiks mazliet nopietnāk pieiet tam, kā skaidrot cilvēkiem, kāpēc notiek karš. Izskatās, ka Kremlī ir dati, kas rāda sabiedrības nogurumu no kara. Iespējams, cilvēki ir sākuši manīt tā ekonomiskās sekas,” spriež politologs Jevgēņijs Roščins.
“Cits faktors – Kremļa vērtējumā notiek kādas sarunas, un iespējams, tās Kremlim rit labvēlīgi. Un var pieļaut, ka sarunas ar kaut ko beigsies.”
Savukārt politoloģe Marija Sņegovaja norāda, ka Putina teiktais par gatavību pamieram patiesībā izceļ nesagatavotību.
“Es atgādināšu, ka turpinās briesmīgi uzbrukumi Ukrainas iedzīvotājiem, infrastruktūrai. Krievija turpina nežēlīgi mērķēt pa Ukrainas pilsoņiem. Tāpēc Putina retorikā un Krievijas bruņoto spēku darbībā neredzam indikatorus, ka viņi ir nopietni gatavi miera sarunām.”
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu