Mediķu atalgojuma tumšā puse: Dramatiskas plaisas valsts slimnīcās
Latvijas ārstniecības iestādēs valdošā atalgojuma sistēma rada nopietnas bažas un neskaidrību, īpaši jaunākās paaudzes mediķu vidū. Neskatoties uz iepriekšējiem centieniem celt mediķu atalgojumu, dati liecina, ka atšķirība starp zemāko un augstāko ārsta ikmēneša atalgojumu valsts iestādēs var sasniegt pat desmitkārtīgu pārsniegumu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šī nevienlīdzība nav mazinājusies, radot jautājumus par sistēmas godīgumu un caurskatāmību. Šobrīd jaunie speciālisti cer uz risinājumu, kas varētu nākt līdz ar gaidāmajām izmaiņām slimnīcu tīklā.
Algu spektrs: No 1800 līdz gandrīz 15 000 eiro bruto
Pārbaudot informāciju par atalgojumu valsts medicīnas iestādēs, atklājas iespaidīga amplitūda. Piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā zemākā ārsta alga pirms nodokļu nomaksas ir reģistrēta ap 1813 eiro, bet augstākā sasniedz 14 700 eiro bruto mēnesī. Līdzīga situācija vērojama arī galvaspilsētā: Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā zemākā fiksētā alga ir nedaudz virs 2150 eiro, savukārt visaugstāk atalgotajās struktūrvienībās atalgojums mēnesī par pilnu slodzi pārsniedz 10 000 eiro. Kopumā, kā atzīst Veselības ministrija, 54% ārstu valsts iestādēs saņem algas līdz 3000 eiro bruto, kas daudzos gadījumos ir salīdzināms ar māsu atalgojumu lielajās slimnīcās. Tikmēr visaugstāk apmaksāto ārstu loks (virs 7000 eiro) veido aptuveni 6% no kopējā skaita, un šie ārsti galvenokārt strādā trīs lielākajās universitāšu slimnīcās un Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
Izmaiņu cēlonis: Specializācija, intensitāte un akorda princips
Kāpēc pastāv tik lielas atšķirības? Slimnīcu skaidrojumi norāda uz darba veida atšķirībām. Zemākās algas galvenokārt saņem ārsti, kas strādā konsultatīvā vai diagnostiskā profilā – piemēram, internisti, neirologi, paliatīvās aprūpes speciālisti, patologi, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, kā arī laboratorijas ārsti. Viņu atalgojumu lielā mērā nosaka fiksēta stundas likme bez būtiskiem intensitātes vai riska pielikumiem. Savukārt ievērojami augstākas algas ir tiem speciālistiem, kuru jomās ir izteikts speciālistu deficīts, vai kuru darbs saistīts ar augstu ārstniecības risku vai lielu manipulāciju apjomu. Tā vietā, lai būtu vienota sistēma, vietām joprojām tiek piemērots akorda algas princips, kas nozīmē atalgojumu par konkrētu veikto manipulāciju skaitu, kas veicina nevienlīdzību.
Jauno Ārstu Asociācija: Nepieciešama Modeļa Maiņa
Jauno ārstu asociācijas pārstāvji uzsver, ka šī situācija signalizē par nepareizu sistēmu. Viņu ieskatā, pašreizējā atalgojuma veidošanas metodika jaunajiem speciālistiem ir necaurspīdīga. Lai gan arī iepriekšējās valdības ir mēģinājušas veidot jaunu, skaidrāku atalgojuma modeli, tostarp ar mērķi sasniegt konkrētas vidējās algas, šobrīd nozare joprojām atrodas sadrumstalotas apmaksas sistēmā, kur tarifa daļa ietver gan ārsta, gan māsas atalgojumu, taču mainīgās daļas sadalījums ir mazāk prognozējams.
Cerības uz Slimnīcu Tīkla Reformu un Finansējuma Precizēšanu
Veselības ministrs Hosams Abu Meri paudis apņemšanos mazināt šo lielo nevienlīdzību, norādot, ka nākotnē prioritāte būs celt zemāk atalgotos mediķus, tostarp tos, kuru ienākumi ir zemāki par divām Latvijas vidējām algām tautsaimniecībā. Plānots, ka nākamajā posmā atalgojums primāri pieaugs tiem, kuru bruto alga nesasniedz 3500 eiro mēnesī. Ārstu neapmierinātība un algas jautājums ir cieši saistīts ar Veselības ministrijas plāniem pāriet no piecu uz trīs līmeņu slimnīcu modeli līdz 2029. gadam. Ārstu asociācijas atbalsta šo virzienu, taču uzsver, ka reformai jābūt reālai, nevis tikai uz papīra, nodrošinot, ka sadalītās slimnīcas tiešām spēj nodrošināt paredzēto pakalpojumu klāstu. Valsts kontrole savukārt aicina vispirms sakārtot pašu slimnīcu tīklu, pirms tiek pilnībā pārmainīta atalgojuma sistēma. Mediķu arodbiedrība arī turpina diskusijas par vidējā atalgojuma celšanu, neizslēdzot arī protesta formas, lai pievērstu uzmanību medicīnas nozares sistēmiskajām problēmām.