Izcilības atzīšana Rīgas Olimpiskajā centrā

Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) notikusi nozīmīga sanāksme, kurā “Trīs Zvaigžņu balvas” žūrija, pēc teju stundu ilgas apspriešanās, ir pieņēmusi lēmumu par godpilnākās balvas – “Mūža ieguldījums sportā” – piešķiršanu. Kā ziņo telekanāls TV3, šoreiz goda nosaukumu saņem izcilais volejbola treneris, pedagogs un sporta sabiedrisks darbinieks Andris Vitauts Kļaviņš. Lēmums pieņemts vienbalsīgi, novērtējot trenera darbu, kas aptver vairāk nekā sešas desmitgades. Žūrijas pārstāvji nekavējoties informējuši laureātu par šo atzinību.

Sešas desmitgades veltītas volejbolam

Andris Vitauts Kļaviņš, dzimis 1938. gada maijā, savas trenera gaitas sācis jau 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Viņš kļuva par vienu no centrālajām figūrām, kas veidoja mūsdienu Latvijas sieviešu volejbola sistēmu. Viņa ieguldījums īpaši izceļams sieviešu un jaunatnes sporta attīstībā. Kļaviņš bija viens no tiem celmlaužiem, kas ielika metodiski pamatotas un mērķtiecīgas treniņu sistēmas pamatus, kas ilgtermiņā nodrošināja Latvijas volejbola konkurētspēju augstā līmenī.

Nozīmīgs pagrieziena punkts viņa karjerā saistīts ar Rīgas komandu “Aurora”. Kā šīs meistarkomandas galvenais treneris, Kļaviņš aizveda komandu līdz ievērojamiem panākumiem Latvijas PSR čempionātā, triumfējot trīs reizes pēc kārtas – 1971., 1972. un 1973. gadā. Šis sasniegums bija tik spēcīgs, ka turpmāka startēšana vietējā čempionātā tika pārtraukta.

Augstākie sasniegumi padomju un starptautiskajā arēnā

Komandas panākumi neaprobežojās tikai ar republikas līmeni. Startējot PSRS čempionātos no 1974. gada, “Aurora” 1978. gadā sasniedza savu augstāko rezultātu – 5. vietu. Tas apliecināja, ka no skolnieču izlases izveidotā komanda spēja konkurēt ar spēcīgākajām vienībām plašākā telpā. Gadu vēlāk, startējot PSRS Tautu VII spartakiādē, tika atkārtota 5. vieta, finālā cīnoties pat ar tā gada Pasaules čempionēm – Kubas izlasi.

Kļaviņa profesionālā pieredze ir plaša un sniedzas arī ārpus Latvijas robežām. Laikā no 1979. līdz 1984. gadam viņš vadīja Igaunijas sieviešu volejbola izlasi. Savukārt 1984. un 1985. gadā viņš sniedza savu ieguldījumu volejbola attīstībā Āfrikā, strādājot par Mali nacionālās izlases treneri. No 1986. līdz 1991. gadam viņš tika apstiprināts arī par PSRS izlases treneri Latvijā, paralēli pildot Latvijas Volejbola federācijas (LVF) viceprezidenta pienākumus.

Pedagogs un vēstures glabātājs

Ne mazāk svarīgs ir Kļaviņa ieguldījums pedagoģijā un jaunās paaudzes audzināšanā. Viņš daudzus gadus vadījis treniņu grupas Rīgas volejbola skolās, nodrošinot profesionālās pieredzes tālāku nodošanu. Liela daļa viņa audzēkņu vēlāk paši kļuva par trenerēm, tādējādi Kļaviņa metodiskais mantojums tiek nodots tālāk.

Viņa devums Latvijas volejbola vēstures dokumentēšanā arī ir nozīmīgs – viņš ir līdzautors grāmatai “Volejbols Latvijā. No saknēm līdz mūsdienām”, kas tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem avotiem šajā jomā.

Kā atzīst Rīgas Volejbola skola, kurā Andris Vitauts Kļaviņš turpina aktīvu darbu arī šobrīd, trenējot jaunākās vecuma grupas, viņš ir paraugs jaunajiem speciālistiem. Pat šajā cienījamajā vecumā, viņš ikdienā strādā ar U-19 meiteņu komandām, sagatavojot sportistes Latvijas čempionātam un izlasēm.

Iepriekšējās atzinības un balvas pasniegšana

Šī “Trīs Zvaigžņu balva” ir jau ne vienīgā nozīmīgā atzinība Kļaviņa kunga karjerā. Jau 2018. gadā viņam tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira par izcilu ieguldījumu volejbola attīstībā. Tāpat 2023. gadā viņš saņēmis arī nozares augstāko apbalvojumu – Volejbola gada balvu “Mūža ieguldījums”.

“Trīs Zvaigžņu balvas 2025” laureātus visās nominācijās, tostarp arī Kļaviņa kunga sasniegumus, apbalvos svinīgā ceremonijā, kas plānota 2026. gada 7. janvārī Rīgas cirkā. Pasākums tiks translēts TV3 kanālā, piedāvājot plašākai sabiedrībai iespēju vērot Latvijas sporta izcilnieku godināšanu.