ASV Tieslietu ministrija atklāj nezināmus materiālus
Piektdien ASV Tieslietu ministrija izpildīja likumdevēju prasību un sāka publiskot nozīmīgu daļu no materiāliem, kas saistīti ar izmeklēšanu par bēdīgi slaveno dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu. Šis solis, kas sekoja pēc ilgas politiskas diskusijas un uzsāktas ar prezidenta Donalda Trampa parakstītu likumu, kas mudināja uz caurskatāmību, radījis milzīgu rezonansi sabiedrībā. Atklātībā nonākuši tūkstošiem dokumentu, tostarp tiesas materiāli, e-pasta sarakste un pat lidojumu žurnāli. Šī masīvā informācijas noplūde, kas tiek uztverta kā nozīmīgs pagrieziena punkts cīņā par taisnīgumu, ir izraisījusi pastiprinātu interesi par visām personām, kas jebkādā veidā bija saistītas ar Epstīna noziedzīgo darbību viņa īpašumos laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Lai gan daļa dokumentu, kas tika publiskoti jau agrāk, sastādīja aptuveni 341 lapaspusi, jaunais arhīvs ir daudz apjomīgāks, sniedzot iespēju gūt jaunu ieskatu par notikušo un plašajiem Epstīna sakariem.
Ietekmīgas personas minētas jaunatklātajos failos
Starp pirmo partiju publiskotajiem dokumentiem īpašu uzmanību piesaistījuši vairāku pasaulslavenu personu vārdi. Tiek ziņots, ka materiālos figurē tādi pazīstami vārdi kā bijušais ASV prezidents Bils Klintons, roka leģenda Miks Džegers un popmūzikas ikona Maikls Džeksons. Lai gan šo personu vārdu parādīšanās dokumentos automātiski nenozīmē viņu iesaisti noziedzīgās darbībās, tā pastiprina sabiedrības spekulācijas par to, cik plašs bijis Epstīna ietekmes loks. Bils Klintons jau iepriekš ir noliedzis jebkādas saistības ar Epstīna noziedzīgajiem nodarījumiem. Dokumentos parādās arī citi ietekmīgi cilvēki, tostarp bijušais Klintona finanšu ministrs Lerijs Samerss, kurš izteicis nožēlu par turpināto komunikāciju ar Epstīnu un paziņojis par atkāpšanos no publiskajiem pienākumiem, kā arī Trampa bijušais padomnieks Stīvs Banons. Šie atklājumi ir īpaši svarīgi, jo sabiedrība jau ilgstoši pieprasa caurskatāmību un vēlējās ieraudzīt tā dēvēto Epstīna “klientu sarakstu”, kas, kā baidījās, varētu saturēt daudzu ietekmīgu politiķu un slavenību vārdus.
Politiskā spriedze un Trampa loma
Dokumentu publiskošanas gaita nav noritējusi bez politiskas spriedzes. Sākotnēji ASV prezidents Donalds Tramps, kuram pašam ir bijušas draudzīgas attiecības ar Epstīnu, paudis nelabvēlīgu nostāju pret dokumentu pilnīgu atklāšanu, taču vēlāk, saskaroties ar plašu Kongresa un paša viņa atbalstītāju spiedienu, strauji mainīja savu viedokli un parakstīja likumu, kas uzlika Tieslietu ministrijai pienākumu nodot materiālus atklātībai 30 dienu laikā. Šī pozīcijas maiņa izraisīja pārsteigumu Vašingtonā, un tā veicināja zināmas plaisas pat Trampa atbalstītāju koalīcijā, jo daži, kā republikāņu kongresmene Mārdžorija Teilore Grīna, uzskatīja, ka kavēšanās ir nepieņemama. Likumprojekta pieņemšana bija viena no retajām reizēm, kad sašķeltais Kongress spēja demonstrēt gandrīz vienbalsīgu atbalstu – Pārstāvju palātā tikai viens deputāts balsoja pret. Tomēr daži amatpersonas, tostarp kongresmenis Roberts Garsija, norādījuši, ka liela daļa no šobrīd publiskotajiem materiāliem jau iepriekš bijuši pieejami, un tie nesniedz tiešus pierādījumus par jauniem pārkāpumiem vai jaunu informāciju par “klientu sarakstu”.
Saikne ar Gīleinu Maksvelu un Epstīna noslēpumainā nāve
Daudzi dokumenti, kas nonāk publiskajā apritē, ir tieši saistīti ar Džefrija Epstīna līdzgaitnieces Gīleinas Maksvelas lietu. Maksvela, kura šobrīd izcieš 20 gadu cietumsodu par nepilngadīgo meiteņu sagādāšanu Epstīnam, bija centrālā figūra daudzos izmeklēšanās. Viņas dzimšanas dienas svinībām veltīts albums, kurā, kā ziņots, bija arī vēstule ar seksuāla rakstura piezīmēm un Trampa vārdu, ir viens no dokumentiem, kas izpēti. Epstīna bēdīgi slavenā pēdējā loma notikusi 2019. gada augustā, kad viņš izdarīja pašnāvību federālajā aizturēšanas centrā Ņujorkā, dienu pēc tam, kad tika publiskoti daži dokumenti, kas sniedza plašāku ieskatu viņa darbībā. Viņa nāve vēl joprojām ir viens no apstrīdētākajiem momentiem visā lietā, un Tramps 2019. gadā pat izteicis spekulācijas par Klintoniem šajā sakarā. Interesi piesaista arī Epstīna privātīpa, tā dēvētā Mazās Seintdžeimsas sala ASV Virdžīnu salās, kas piederēja viņam no 1998. līdz 2019. gadam un kur, kā apgalvots, notikušas nelikumīgas aktivitātes.
Nākamie soļi un sabiedrības gaidas
Līdz ar materiālu publicēšanu, Tieslietu ministrijai nākas saskarties ar sarežģītu uzdevumu – rūpīgi pārbaudīt katru dokumentu, lai neapdraudētu citu personu privātumu vai nepabeigtas izmeklēšanas. Amatpersonas uzsver, ka šis process ir pakāpenisks. Sabiedrībā pastāv ļoti lielas gaidas, ka šie faili sniegs galīgo skaidrību un iespējams, novedīs pie jaunu personu saukšanas pie atbildības. Tomēr pastāv arī bažas, ka daudz jauna informācija varētu netikt atklāta, radot vilšanos tiem, kas cer uz pilnīgu patiesības atklāšanu un taisnīgumu cietušajiem. Šis atklātības process ir vitāli svarīgs, lai uzturētu sabiedrības ticību tieslietu sistēmai, it īpaši ņemot vērā Epstīna nespēju stāties tiesas priekšā.