Igaunijas Ekonomikas Atveseļošanās Gada Nogalē
Igaunijas ekonomiskā aina uzrāda stabilizācijas un atkopšanās pazīmes, ko paredz Igaunijas centrālās bankas jaunākās makroekonomiskās prognozes. Kā ziņo avīze Diena, tiek prognozēts, ka nākamajā gadā ekonomikas izaugsmi galvenokārt sekmēs ārējo tirgu atkopšanās un valdības īstenotie fiskālie pasākumi. Šī prognoze iezīmē pāreju no iepriekšējiem stagnācijas vai lēnas izaugsmes periodiem, lai gan Baltijas kaimiņvalstu kontekstā aina ir dažāda.
Igaunijas Bankas analītiķi norāda uz uzlabojumiem vairākās iepriekš nestabilās nozarēs, kas sākušas atkal uzrādīt izaugsmi. Pēdējie pieejamie dati liecina, ka, piemēram, eksporta apjoma pieaugums ir spēcīgs signāls, jo liela daļa iepriekšējās ekonomiskās krituma ir bijusi saistīta ar eksportējošo sektoru saskartajām problēmām. “Eksporu jauda ir nepieciešams priekšnosacījums ekonomiskās aktivitātes ilgstošai celšanās reizē,” uzsver Igaunijas Banka.
Izaugsmes Faktori: Eksports un Fiskālā Politika
Nākamā gada izaugsmes bilde būs atkarīga no diviem galvenajiem balstiem. Pirmkārt, sagaidāma ārējā pieprasījuma uzlabošanās, īpaši ņemot vērā, ka Igaunijas eksports ir stipri orientēts uz Ziemeļvalstīm, tostarp Somiju un Zviedriju, kā arī Latviju. Lai gan globālās tirdzniecības e-kausējamās neskaidrības, piemēram, saistībā ar ASV tirdzniecības barjerām, joprojām pastāv, kopējā tendence ir pozitīva.
Otrkārt, liela loma būs Igaunijas valdības plānotajiem pasākumiem. Igaunijas valdība ir vienojusies par nākamā gada budžetu, kas paredz algu palielināšanu valsts sektorā strādājošajiem, tostarp skolotājiem un glābējiem, kā arī būtisku aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz vairāk nekā 5% no IKP. Lai gan šāda fiskālā politika tuvākajā laikā nozīmēs ievērojamu budžeta deficītu, kas tiek prognozēts ap 4,5% no IKP nākamajā gadā (lielākais pēdējo trīsdesmit gadu laikā, neskaitot 2020. gadu), centrālā banka norāda, ka šie soļi ir nepieciešami. Valdības pasākumi veicinās iekšējo pieprasījumu, mazinot nepieciešamību pēc tik straujas sisenējošās pieprasījuma attīstības.
Inflācijas Tendences un Darba Tirgus
Attiecībā uz inflāciju, Igaunijas Banka prognozē tās pakāpenisku mazināšanos turpmākajos gados. Paredzams, ka patēriņa cenu pieaugums palēnināsies, jo daļa inflācijas spiediena, kas radās no pagājušā gada nodokļu izmaiņām (piemēram, PVN paaugstināšana un transportlīdzekļu nodokļa ieviešana), ar laiku izzudīs. Līdz 2026. gada sākumam transportlīdzekļu nodokļa ietekmes un līdz gada vidum PVN paaugstināšanas ietekmes izgaismošanās mazos inflācijas spiedienu.
Darba tirgus situācija tiek vērtēta kā pozitīva. Analītiķi secina, ka pieaugošā ekonomiskā aktivitāte labvēlīgi ietekmē nodarbinātību. Interesanti, ka lejupslīdes laikā uzņēmumi nav tik strauji samazinājuši darbinieku skaitu, cik ražošanas apjomus. Tas nozīmē, ka, ekonomikai atgūstoties, uzņēmumi spēs palielināt ražošanas jaudu, izmantojot jau esošo darbaspēku, pirms sāksies plašāka jaunu darbinieku pieņemšanas fāze. Šāda situācija var īslaicīgi mazināt algas pieauguma spiedienu.
Igaunijas Vietas Baltijas Kontekstā
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Igaunijas ekonomikas atkopšanās temps pēdējā laikā ir bijis lēnāks nekā Lietuvai, bet, iespējams, ir uzlabojies attiecībā pret situāciju 2024. gadā. Daži ārējie novērtējumi liecina, ka Latvijas IKP šā gada trešajā ceturksnī pieauga straujāk nekā Igaunijā. Tomēr jāņem vērā, ka Igaunijas ekonomika ir ļoti atkarīga no Ziemeļvalstu tirgiem, savukārt Latvijas eksports ir vairāk orientēts uz Vāciju un Baltiju. Latvijai ir lielāks parāda slogs nekā Igaunijai, kas prognozē salīdzinoši labāku parāda attiecību pret IKP 2029. gadā (34,4% Igaunijai pret 56,4% Latvijai).
Lietuvas ekonomika šobrīd demonstrē vislielāko noturību Baltijā, lielā mērā pateicoties tās daudzveidīgākajai ekonomiskajai struktūrai un labākai eksporta tirgus izkliedei Centrāleiropas virzienā. Igaunijas stiprākās puses, piemēram, augstās investīcijas pētniecībā un attīstībā, joprojām ir svarīgas ilgtermiņa konkurētspējai.
Fiskālās Disciplīnas Dilemma un Nākotnes Riski
Igaunijas Banka arī brīdina par nepieciešamību atjaunot fiskālo līdzsvaru. Jo ilgāk tiks atlikta parāda stabilizācija, jo grūtāks kļūs šis uzdevums. Virzība uz sabalansētu budžetu, lai gan ilgtermiņā svarīga valsts uzticamībai investoru acīs, nozīmēs pieticīgāku ekonomiskās izaugsmes periodu. Lielais budžeta deficīts nākamgad ir daļēji saistīts ar lielajiem aizsardzības izdevumiem, kas, kā atzīmēts, ievērojamā daļā tiek novirzīts importam un tādējādi tieši neveicina vietējās ekonomikas atveseļošanos.
Kopumā Igaunijas centrālā banka redz skaidru atkopšanās trajektoriju 2026. gadam, prognozējot, ka eksporta un valsts atbalsta pasākumi palīdzēs ekonomikā atgūt agrāko dinamiku. Tomēr valstij būs jārēķinās ar augstāku fiskālo slodzi un nepieciešamību uzraudzīt izdevumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi pēc valdības stimulējošās fāzes beigām.