Lēmumu pieņemšanai nepieciešama institucionāla neatkarība un tiesiskas pilnvaras, ko sociālie dienesti nespēj aizvietot, jo tiem ir citi uzdevumi – sniegt sociālo atbalstu ģimenēm un veikt sociālo darbu. “Tādēļ diskusijas par funkciju pārdali prasa rūpīgu analīzi, nevis vienkāršotu “likvidēšanas” retoriku,” pauž asociācija.
LETA jau rakstīja, ka Saeima decembrī pieņēma grozījumus Bāriņtiesu likumā, uz gadu – līdz 2027. gada 1. janvārim – atliekot termiņu, kad spēkā stāsies normas par bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu un kvalifikācijas komisiju.
Likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka no 2026. gada Bāriņtiesu likumā bija plānots ieviest sertifikācijas sistēmu, taču izstrādes gaitā konstatēts, ka šī pieeja neatbilst bāriņtiesu darba specifikai. Labklājības ministrija jau sagatavojusi grozījumus, kas paredz sertifikāciju aizstāt ar vienotu novērtēšanas sistēmu, taču Saeima tos nepaspēs izskatīt līdz noteiktajam termiņam.
Ja termiņš netiks pagarināts, stāsies spēkā prasības, kuras nav plānots īstenot, radot tiesisku nenoteiktību un apdraudot bāriņtiesu darbības likumību, skaidrots anotācijā.
Pieņemtās izmaiņas paredz pagarināt pārejas periodu par vienu gadu, lai nodrošinātu nepārtrauktu un likumīgu bāriņtiesu darbu, līdz tiks pieņemti grozījumi par novērtēšanas sistēmu.