Šie dati norāda uz ierobežotu konkurenci nacionālajā līmenī un uz zemu tirgus atvērtību ārvalstu uzņēmumiem, kas var veicināt korupcijas, favorītisma, interešu konflikta u.c. risku rašanos, vērtē KNAB.
Analīze liecina, ka salīdzinājumā ar citiem pasūtītājiem pašvaldību un to iestāžu rīkotajos iepirkumos konstatēts gan visaugstākais korupcijas risku īpatsvars, gan lielākais iepirkumu skaits ar zemu konkurenci.
Šajos iepirkumos korupcijas risku pazīmes visbiežāk novērojamas trijās nozarēs: celtniecības darbos, notekūdeņu, atkritumu, tīrīšanas un vides pakalpojumos un arhitektūras, būvniecības un inženiertehniskajos pakalpojumos.
To KNAB skaidro ar nepieciešamību datus vērtēt kopsakarībā ar pašvaldību nozīmīgo lomu publiskajos iepirkumos, jo tās īsteno aptuveni 42% no visiem publiskajiem iepirkumiem Latvijā. Pašvaldību iepirkumu speciālistiem ikdienā jānodrošina dažādas sarežģītības iepirkumu īstenošana, un iepirkumi nereti veikti ierobežotas cilvēkresursu un profesionālās kapacitātes apstākļos.
Papildu ietekmi uz iepirkumu norisi rada arī reģionālās atšķirības un pašvaldību lielums. Šie sistēmiskie faktori pakļauj pašvaldību iepirkumu speciālistus korupcijas un interešu konflikta riskiem.