2025. gads paliks vēsturē ar daudziem nozīmīgiem notikumiem. Viens no tiem, protams, ir mākslīgā intelekta (MI) straujais progress, kas sev līdzi nes gan iespējas, gan riskus. Par to ir runāts daudz, taču mazāk tieši klimata kontekstā. Jauns pētījums apliecina, ka MI bums šogad radījis milzu kaitējumu videi un klimatam. Konkrētāk, MI sistēmu darbības rezultātā atmosfērā izdalījies tikpat daudz oglekļa dioksīda, cik visā Ņujorkā gada laikā. Tāpat MI dēļ izšķērdētais ūdens apjoms pārsniedz visas pasaules pieprasījumu pēc pudelēs pildītā ūdens.
Šos skaitļus apkopojis un pētījumā ietērpis holandiešu akadēmiķis Alekss de Vrīss-Gao (Alex de Vries-Gao). Viņš ir uzņēmuma “Digiconomist” dibinātājs, kas pēta digitālo tendenču neparedzētās sekas. Gao apgalvo, ka tas bijis pirmais mēģinājums izmērīt tieši mākslīgā intelekta, nevis datu centru ietekmi uz vidi. Tas ir ļoti aktuāli, jo 2025. gadā būtiski pieauga čatbotu, kā “ChatGPT”, “Gemini” izmantošana.
Pētījumā norādīts, ka MI radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas tagad veido aptuveni 8 % no globālajām aviācijas emisijām. Tiek lēsts, ka MI sistēmas šogad radījušas līdz pat 80 miljoniem tonnu oglekļa emisiju, kamēr ūdens patēriņš varētu būt sasniedzis 765 miljardus litru. Tas ir lielāks apjoms nekā visiem datu centriem kopā.
Tieši datu centri ir lielākā sāpe vides un klimata kontekstā. Vides organizācijas jau brīdina par to radītajām sekām, taču šķiet, ka tehnoloģiju giganti to izvēlas nedzirdēt. Piemēram, lielākais Lielbritānijā plānotais datu centrs varētu gadā radīt vairāk nekā 180 000 tonnu oglekļa emisiju, kas ir tikpat cik 24 000 mājsaimniecību. Gao uzskata, ka uzņēmumiem, kuri pelna uz MI, būtu arī finansiāli jāpieliek roka klimata glābšanā, jo naudas tiem pavisam noteikti pietiek.