Triasa periodā — pirms aptuveni 250 līdz 201 miljonam gadu — šī siena bija paisuma līdzenums, kas vēlāk kļuva par daļu no Alpu kalnu ķēdes.

“Šī vieta bija pilna ar dinozauriem – tas ir milzīgs zinātnisks dārgums,” norādīja Sasso.

Viņš piebilda, ka dzīvnieki pārvietojušies baros un harmoniski, turklāt konstatētas arī sarežģītākas uzvedības pēdas, piemēram, dzīvnieku grupas, kas pulcējušās aplī, iespējams, aizsardzības nolūkos.

Prozauropodi, kuru garums varēja sasniegt pat desmit metrus, pārsvarā staigāja uz divām kājām. Tomēr dažviet pēdu nospiedumu priekšā atrasti arī roku nospiedumi, kas liecina, ka dzīvnieki, iespējams, apstājušies un atbalstījušies uz priekškājām.

Fotogrāfs Della Ferrera pauda cerību, ka atklājums “liks mums visiem aizdomāties par to, cik maz mēs patiesībā zinām par vietām, kurās dzīvojam – mūsu mājām un planētu”.

Saskaņā ar Itālijas Kultūras ministrijas paziņojumu teritorija ir grūti pieejama, tāpēc tās izpētē plānots izmantot dronus un tālizpētes tehnoloģijas.

Stelvio nacionālais parks atrodas Fraeles ielejā pie Itālijas un Šveices robežas, netālu no vietas, kur nākamgad notiks Ziemas olimpiskās spēles.

“Tas ir tā, it kā pati vēsture vēlētos godināt vienu no pasaules lielākajiem sporta notikumiem, simboliski savienojot pagātni ar tagadni – dabu ar sportu,” paziņoja Itālijas Kultūras ministrija.