Spānija izveido valsts mēroga klimata patvērumu tīklu, saskaroties ar nepieredzētu karstumu
Kā informē telekanāls EuroNews, Spānijas valdība aktīvi gatavojas vasaras karstuma vilniem, izsludinot jaunu iniciatīvu – valsts mēroga klimata patvērumu tīkla izveidi. Šis pasākums ir atbilde uz arvien biežākajiem un intensīvajiem karstuma periodiem, kas pēdējos gados kļuvuši par bēdīgu realitāti. Saskaņā ar premjerministra Pedro Sančesa paziņojumu, vairākas valdības ēkas tiks pārveidotas par drošām vietām, kur iedzīvotāji varēs rast atspirdzinājumu no postošā karstuma. Šis tīkls ietvers arī jau esošās iniciatīvas, piemēram, Barselonā un Basku zemē.
Karstuma viļņi – jaunā realitāte Spānijā
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess trešdienas konferencē iepazīstināja ar plašu plānu, kas ietver 80 iniciatīvas, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās sekas. Šie pasākumi aptver dažādas jomas, tostarp plūdus, meža ugunsgrēkus, dezinformāciju par klimata pārmaiņām un, protams, pieaugošās temperatūras. Sančess uzsvēra, ka postošās sausuma periodi un karstuma viļņi vairs nav retums, un daudzos vasaras mēnešos tie pāraug vienā nepārtrauktā karstuma vilnī, kas stiepjas no jūnija līdz augustam.
„Šī ir jaunā norma,” viņš atzina.
Dati neliek vilties: rekordsilts 2025. gads un pastāvīga temperatūras celšanās
2025. gadā Spānija piedzīvoja savu visu laiku karstāko vasaru. Valsts meteoroloģiskā aģentūra (AEMET) ziņo, ka augustā fiksētais 16 dienu karstuma vilnis sasniedza vairāk nekā 45°C. Vidējā temperatūra Spānijā ir paaugusies par 1,69°C laika posmā no 1961. līdz 2024. gadam, kā rezultātā virs normas esošas temperatūras epizodes notiek biežāk. Zinātnieki no Starptautiskās klimata pārmaiņu darba grupas (IPCC) ir apstiprinājuši, ka tieši klimata pārmaiņas ir galvenais faktors, kas veicina šo temperatūras pieaugumu un ārkārtēju karstuma notikumu biežumu visā pasaulē.
Klimata patvērumu tīkla uzbūve un to nozīme pilsētās
Jaunie klimata patvērumi nodrošinās drošas un atvēsinātas telpas cilvēkiem visā valstī nākamajā vasarā. Šīs iniciatīvas īpaši svarīgas ir pilsētu teritorijās, kur novērojams spēcīgāks „siltuma salas efekts”. Datu zinātnieks Manuels Banza skaidro, ka pilsētās bieži vien ir blīva apbūve un liels daudzums asfalta, kas absorbē saules siltumu. Rezultātā pat vakarā, kad tiešas saules nav, temperatūra var saglabāties ļoti augsta. Lai palīdzētu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, valdība paredz piešķirt līdzekļus arī reģioniem, kas to visvairāk nepieciešami.
Reģionālie paraugi un cilvēku dzīvību glābšana
Šis nacionālais tīkls balstīsies uz jau esošajiem reģionālajiem shēmu paraugiem, tostarp Katalonijā, Basku zemē un Mursijā. Barselonā, Katalonijas galvaspilsētā, jau darbojas aptuveni 400 klimata patvērumu publiskās ēkās, piemēram, bibliotēkās, muzejos, sporta centros un lielveikalos. Šīs gaisa kondicionētās telpas, kurās parasti ir pieejami sēdvietas un bezmaksas ūdens, ir izveidotas kā glābšanas salu salas karstuma laikā, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, zīdaiņiem, cilvēkiem ar veselības problēmām un tiem, kuriem mājās nav pietiekamu iespēju pasargāt sevi no karstuma.
Satriecoši statistikas dati par karstuma izraisītajām nāvēm
Saskaņā ar Spānijas ikdienas mirstības uzraudzības sistēmas (MoMo) datiem, laika posmā no 2015. līdz 2023. gadam karstuma dēļ miruši vairāk nekā 21 700 cilvēku, no kuriem vairums bija vecāki par 65 gadiem. Šovasar reģistrēti vairāk nekā 3 800 ar karstumu saistītu nāves gadījumu, kas ir par 88% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Veselības ministrijas aplēses. Šie satraucošie skaitļi vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc šādām koordinētām un proaktīvām valsts mēroga iniciatīvām.