Katru gadu par svētku tuvošanos slimnīcās liecina arī kāda skumja tradīcija. Ģimenes cenšas savus gulošos tuviniekus svētku laikā ievietot iestādē, lai paši varētu baudīt brīvdienas, svinēt vai doties ceļojumā. Šī tendence pieaug gadu no gada. Pārsvarā šiem senioriem ir bērni un mazbērni. Taču tieši svētku laikā sirmie, neredzīgie, gulošie tēti un mammas pēkšņi vairs nav vajadzīgi.
ĪSUMĀ:
- Šādu gadījumu netrūkst abās lielākajās slimnīcās.
- Veselības ministrija cer uz sociālo dienestu lielāku iesaisti.
- Morāles jautājums ir pārāks par likumu, teic ārsts.
90 gadu vecais Alfrēds ievests slimnīcā, jo, pēc dēla vārdiem, noģībis. Dēls atsakās viņam braukt pakaļ. Un mājās arī nebūšot, kas par viņu parūpējas. Vīrieša sievu, savu mammu, dēls tikko ievietojis pansionātā.
“Es neko neredzu, bet viņa pansionātā. Es viņai blakus gribētu pasēdēt,” teica Alfrēds.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) tādu pacientu netrūkst.
“Tieši pirmssvētku laikā mēs izjūtam to, ka gados vecos, gulošos cenšas ievietot slimnīcā, lai izvairītos no vajadzības viņus aprūpēt. Un šobrīd mums ir pacients, kuram jāpaliek nezināmu laiku. Un mums ir pacients, kuram dēls vispār atsakās braukt pakaļ,” atzina RAKUS Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Taču augsta aprūpes līmeņa slimnīca nav vieta, kur viņiem atrasties.
“Tā ir liela problēma, un ar gadiem tā pieaug. Un tieši pacientiem, kuriem ir radinieki, kuri varētu parūpēties. Un Rīgas sociālais dienests piedāvā dažādus pakalpojumus. Tā ir nolaidība nesakārtot šo jautājumu,” pauda RAKUS Sociālā dienesta vadītāja Anita Voitkeviča.
Līdzīga situācija Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS). Ārsti nešaubās, ka tuvinieki, kopjot nevarīgos vecākus, izdeg.
“Reizēm ir noguruši, ir tāds līdzjūtības nogurums. Mums vispār nav pierasts mājās kopt mīļos. Mēs esam tāda komforta sabiedrība,” komentēja PSKUS sociālā darbiniece Baiba Tizika.
Sociālā darbiniece gan pieļāva, ka ģimenes nobīstas no gulošajiem. Īpaši, ja pacientam ir ievietota elpošanas caurulīte. Otra problēma ir sociālā dienesta nespēja ātri reaģēt.
“Sarežģīti, ja ir traheostoma, mākslīga atvere, lai nodrošinātu elpošanu. Un sociālais dienests nav gatavs gana ātri izskatīt pakalpojumu. Dokumentu izskatīšana paņem zināmu laiku. Bet mums – ja izārstēts, rakstās ārā, aiz durvīm ir rinda,” pauda Tizika.
Šo situāciju zina arī Veselības ministrijā (VM).
“Tā ir problēma. Veselības ministrijā zina par šo situāciju. Kad slimnīcu gultas vietas, kuru izmaksas nav mazas, aizņem seniori. Ir piecas dienas pirms vieniem svētkiem un piecas pēc otriem, tiek liegta vieta pacientiem, kam tā nepieciešama,” teica VM Ārstniecības departamenta vadītāja Sanita Janka.
“Ir jārisina jautājums par trūkstošajām terapijas gultām Rīgā. Bet ar sociālajiem dienestiem – tomēr izrakstīt. Un, ja tuvinieki nevar kopt, tad meklēt risinājumus.”
Taču ne ar vienu likumu nevar noteikt, ka par savu nevarīgo mammu vai tēti ir jārūpējas. Taču ārsti uzskata, ka ir kaut kas pārāks par likumu.
“Es nevaru iedomāties situāciju, kad es varu atteikties no saviem vecākiem. Tas ir morāles jautājums. Tas ir attieksmes jautājums. Un nereti kaimiņi ir tuvāki,” pauda Višņakovs.
Abās lielākajā slimnīcās vairāki negribētie svētkus sagaidīs uzņemšanā, kur tikai plāni aizkari viņus nodala no tiem, kuriem tiešām nepieciešama akūta ārstēšana.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu