Nejaušs atklājums: Senā slimība atgriežas Eiropā
Rumānijas Veselības ministrija ir apstiprinājusi pirmos lepras (zināmas arī kā Hansena slimība) gadījumus valstī pēdējo vairāk nekā četrdesmit gadu laikā. Kā informē portāls jauns.lv, šis reģistrētais saslimšanas vilnis atgādina par infekciju, kas Eiropā bija gandrīz izskausta kopš 20. gadsimta vidus. Pēdējais apstiprinātais lepras gadījums Rumānijā tika fiksēts 1981. gadā, kas nozīmē, ka kopš iepriekšējā reģistrācijas pagājuši 44 gadi. Lai gan lepra mūsdienās tiek uzskatīta par ārstējamu, tās parādīšanās atkal raisa sabiedrības uzmanību un pastiprinātu medicīnas uzraudzību.
Slimība tika diagnosticēta divām Indonēzijas pilsonēm, kuras abas strādāja par masierēm kādā SPA centrā Klužā, kas ir otrā apdzīvotākā pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos. Šis fakts liek domāt par slimības iespējamu importu no endēmiskiem reģioniem. Vietējās varasiestādes nekavējoties reaģēja uz atklājumiem, uzsākot plašu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārbaudes.
Cēloņi un pacienšu izcelsme
Inficētās sievietes ir attiecīgi 21 un 25 gadus vecas. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka viena no pacientēm nesen bija atgriezusies no Āzijas valsts – Indonēzijas, kur pavadījusi mēnesi kopā ar savu māti. Pēcāk kļuva zināms, ka māte šobrīd ir hospitalizēta ar tādu pašu diagnozi. Abas Rumānijā strādājošās sievietes saņem nepieciešamo ārstēšanu atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktajiem protokoliem. Ārstēšanas uzsākšana būtiski samazina, un galu galā novērš tālāku infekcijas pārnešanas risku.
Rumānijas Veselības ministrs Aleksandru Rogobete publiski mudinājis sabiedrību saglabāt mieru, uzsverot, ka lepra nav īpaši lipīga slimība. Lai notiktu infekcijas pārnese, ir nepieciešams ilgstošs un ciešs kontakts ar sasirgušo personu. Vienkāršs, īslaicīgs kontakts, piemēram, rokasspiediens, apskāviens vai kopīgas telpas īslaicīga lietošana, slimības izplatībai parasti nepietiek.
Ārkārtas pasākumi un iestādes slēgšana
Reaģējot uz situācijas nopietnību, varas iestādes veica tūlītējus preventīvus pasākumus. Konkrētais SPA centrs Klužā tika slēgts uz izmeklēšanas laiku, lai nodrošinātu visu iespējamo kontaktpersonu apzināšanu un testēšanu. Tāpat tika dots rīkojums par pastiprinātu epidemioloģisko uzraudzību un rūpīgu ārvalstu darbinieku darba un dzīves apstākļu novērtēšanu. Turklāt Rumānija ir vērsusies pie PVO ar oficiālu lūgumu sniegt starptautisku palīdzību un ekspertīzi šajā negaidītajā uzliesmojumā. Pārbaudes tiek veiktas vēl divām potenciāli saskarsmē nonākušām personām, lai pilnībā izslēgtu tālāku izplatību lokālā kopienā.
Kas ir lepra un tās pozīcija Eiropā
Lepra jeb Hansena slimība ir hroniska infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis. Tā galvenokārt ietekmē ādu, gļotādas un nervus. Lai gan neārstēta lepra var radīt nopietnus un neatgriezeniskus bojājumus, ir svarīgi atzīmēt, ka, pretēji viduslaiku mītiem, tā neizraisa ķermeņa daļu nokrišanu; gan bojātās vietas var kļūt nejutīgas, kas veicina traumas.
PVO dati liecina, ka lepra Eiropā kopumā ir reti sastopama. Atsevišķi gadījumi, kas tiek reģistrēti pēdējos gados, galvenokārt attiecas uz migrantiem vai cilvēkiem, kas nesen ceļojuši no endēmiskiem reģioniem Āzijā, Āfrikā vai Latīņamerikā. Atsevišķos Vidusjūras reģiona valstīs, piemēram, Spānijā, Itālijā, Grieķijā un Portugālē, reti tiek fiksēti arī autohtonie gadījumi, proti, tie, kur inficēšanās notikusi pašā Eiropas teritorijā. Piemēram, kaimiņvalstī Horvātijā nesen tika reģistrēts viens gadījums personai, kas saistīta ar Nepālu.
Vēsturiskais konteksts un Latvijas pieredze
Lepra ir viena no senākajām cilvēces slimībām, kas pieminēta jau Bībelē. Tās apkarošanai Eiropā viduslaikos tika izmantota stingra izolācija, liecinieks tam ir arī Latvijas vēsture. Baltijā pirmais konkrētais lepras gadījums datēts ar 1222. gadu, un slimības izplatības dēļ tika ierīkotas leprozorijas, lai izolētu slimniekus. Latvijā 19. gadsimta beigās pastāvēja sešas šādas iestādes, tostarp Cēsu leprozorijā, kur pacienti atradās pat kara laikā. Pēdējais Latvijas leprozorijs – Talsu leprozorijs Stūrīšos – darbojās līdz 2007. gadam, kad tas tika reorganizēts un ēkās iekārtots pansionāts. Mūsdienās, pateicoties efektīvai ārstēšanai ar antibiotikām, šī slimība ir praktiski uzveikta, un piespiedu karantīna vairs nav nepieciešama.
Rumānijas situācija kalpo kā atgādinājums par globālās veselības drošības nozīmi, īpaši laikā, kad cilvēku plūsma starp kontinentiem ir tik intensīva. Iestāžu ātrā reakcija un fokusēšanās uz kontaktpersonām ir galvenie priekšnoteikumi, lai šo senās slimības atgriešanos ierobežotu lokālā, izolētā gadījumā, nevis pieļautu tās lēnu izplatību.