Tiesas spriedums: Bijušajam deputātam un viņa sievai sods par dokumentu viltošanu
Rīgas apgabaltiesa ir pieņēmusi lēmumu krimināllietā par dokumentu viltošanu, kurā figurē bijušais Saeimas deputāts un kādreizējais “Latvijas Krājbankas” vadītājs Mārtiņš Bondars un viņa sieva Ieva Bondare. Kā ziņo avīze Diena, tiesa atzinusi laulāto pāri par vainīgiem dokumentu viltošanā un katram piespriedusi 22 200 eiro naudas sodu, kas kopumā veido 44 400 eiro lielu summu par izdarīto nodarījumu. Šis nolēmums iezīmē jaunu pavērsienu ilgstošā tiesvedībā, kas daļēji ir saistīta ar notikumiem ap likvidēto “Latvijas Krājbanku”.
Tiesas spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā, jo apsūdzētajiem pastāv iespēja to pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Pilns tiesas nolēmuma teksts tiks publiskots tikai nākamā gada sākumā, precīzāk, paredzēts, ka tas kļūs pieejams 2026. gada 6. janvārī. Šī lieta ir bijusi sarežģīta, ņemot vērā iepriekšējos instanču lēmumus, kas atšķīrās no Apgabaltiesas secinājumiem.
Lietas būtība: Kāpēc tika lietoti viltotie dokumenti
Prokuratūras interpretācijā, Mārtiņš Bondars, Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērinātā notāre Līga Eglīte, darbojoties mantkārīgā nolūkā un savstarpēji vienojoties, esot viltojuši un izmantojuši viltotus dokumentus. Šādu darbību mērķis, kā norāda apsūdzība, bija radīt būtisku kaitējumu likvidējamās “Latvijas Krājbankas” ar likumu aizsargātajām interesēm. Konkrēti, krimināllieta izriet no 2017. gadā veiktām darbībām.
Apgabaltiesas izskatīšanas gaitā tika noskaidrots, ka laulātie, sadarbojoties ar notāri, it kā nolēmuši viltot dokumentu, lai novērstu iespēju apķīlāt viņu laulāto kopmantā esošo nekustamo īpašumu. Viltotais dokuments Ievai Bondarei it kā piešķirtu tiesības uz minēto īpašumu kā viņas atsevišķu mantu, lai gan tā saturs, kā tika apgalvots, neatbilda patiesībai un tas tika parakstīts ar atpakaļejošu datumu. Šīs manipulācijas rezultātā pret laulāto kopmantu netika vērsta piedziņa kādā civillietā, aizskarot prasītāja intereses un liedzot iespēju atgūt zaudējumus, kas pārsniedza 48 000 eiro apmērā.
Iepriekšējie tiesas posmi un prokurora prasības
Šis Apgabaltiesas nolēmums ir būtisks pagrieziens, jo iepriekšējā, pirmās instances tiesa, abus apsūdzētos attaisnoja. Par šo attaisnojošo spriedumu tika saņemts prokurora protests, kas rosināja lietas pārvērtēšanu augstākā instancē. Prokuratūra sākotnēji, debatējot tiesā, bija lūgusi piespriest katram no apsūdzētajiem naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kas mērāms ap 37 000 eiro katram, kas kopumā būtu bijis ievērojami lielāka summa nekā galīgais piespriestais sods.
Par dokumentu viltošanu un izmantošanu, kas radījis būtisku kaitējumu, Krimināllikumā paredzēts sods, kas var svārstīties no brīvības atņemšanas līdz pat četriem gadiem, kā arī citi, mazāk bargi līdzekļi, tostarp naudas sods. Bondars iepriekš publiski paudis, ka neatzīst savu vainu, apgalvojot, ka nav izdarījis neko nepareizu un nav pārkāpis likumu. Tomēr tiesas nolēmums, kas atceļ iepriekšējo attaisnojošo spriedumu, liecina par pretējo tiesas ieskatā.
Plašākais konteksts: Saistība ar “Latvijas Krājbanku”
Šī krimināllieta ir cieši saistīta ar notikumiem ap “Latvijas Krājbanku”, kurā Mārtiņš Bondars ieņēma vadošu amatu. Jāatgādina, ka “Latvijas Krājbankā” 2011. gada nogalē tika konstatēts ievērojams līdzekļu iztrūkums, kas galu galā noveda pie bankas maksātnespējas izsludināšanas. Tāpat jau agrāk ir stājies spēkā spriedums, ar kuru no “Latvijas Krājbankas” bijušās valdes, tostarp arī no Bondara, solidāri piedzina 15 miljonus eiro par radītajiem zaudējumiem, lai gan Bondars šo lēmumu iepriekš uzskatīja par politiski motivētu vērsumu.
Prasība par 15 miljonu eiro piedziņu tika celta, jo bijušie valdes locekļi, pēc administratora “KPMG Baltics” ieskata, bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Kiprā un Seišelu salās reģistrētām komercsabiedrībām. Šī summa veidojās no vairākām epizodēm, tostarp saistītām ar nekustamā īpašuma projektiem. Lai gan par šo sākotnējo civillietu ir bijusi plaša tiesvedība un prasības tiesības vēlāk izsolītas, pašreizējais naudas sods dokumentu viltošanas dēļ ir jauns elements šajā ilgstošajā tiesiskajā epopejā.
Nākamie soļi un juridiskais statuss
Līdz ar Apgabaltiesas lēmumu, laulātais pāris ir pakļauts finansiālām sankcijām, kas kopumā sasniedz 44 400 eiro. Šis sods, lai arī ievērojams, ir mazāks nekā prokuratūras sākotnēji pieprasītā summa. Par apsūdzēto statusu un šo nodarījumu ir bijušas vairākas juridiskas interpretācijas dažādās tiesas instancēs. Šobrīd spēkā ir Apgabaltiesas secinājums par vainīgumu dokumentu viltošanā.
Ja Bondari neizmantos iespēju iesniegt kasācijas sūdzību, vai arī ja Senāts sūdzību nepieņems izskatīšanai, spriedums kļūs galīgs un izpildāms. Šis gadījums vēlreiz uzsver dokumentu autentiskuma un finanšu iestāžu vadītāju atbildības nozīmi Latvijas tiesu sistēmā. Analītiķi norāda, ka šādu augstu amatpersonu notiesāšana, pat ar naudas sodu, signalizē par zero tolerance pieeju finanšu noziegumiem.