Prokuratūra sāk kriminālvajāšanu pret telefonkrāpnieku kurjeru
Austrumzemgales prokuratūra ir nosūtījusi tiesai izskatīšanai krimināllietu, kurā vīrietis apsūdzēts par dalību organizētā grupā veiktā krāpšanā, kā arī sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, ziņo prokuratūra. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šajā lietā kopumā uz apsūdzēto sola nonākušas divas cietušās personas, no kurām veiksmīgi izkrāpti ievērojami finanšu līdzekļi.
Apsūdzības uzturētājs norāda, ka šajā shēmā iesaistīta nevis tikai viena persona, bet vesela, vismaz piecus cilvēkus aptveroša organizēta grupa. Katram dalībniekam bijusi precīzi sadalīta loma, lai noziedzīgais nodarījums norisētu pēc iespējas sekmīgāk un pārliecinošāk.
Skumju un steidzamības spēle – kā notika krāpšana
Noziedzīgā darbība tika īstenota pēc klasiskas, bet joprojām iedarbīgas telefonkrāpšanas shēmas. Sākumā viena persona zvanīja upurim, apgalvojot, ka kāds tuvinieks ir iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā. Šis pirmais zvans tika veidots, lai radītu šoku un paniku upura vidū.
Tūlīt pēc tam sekoja otrs zvans, kurā, raudot un izliekoties par cietušā radinieku, tika pieprasīta nauda kā “atpirkums” vai zāļu iegādei. Lai gan cietušie šādā emocionālā spiedienā nereti zaudē spēju kritiski domāt, krāpnieki bija izstrādājuši arī konkrētu rīcības kārtību: nauda un bankas karte tika lūgts ietīt dvielī, ievietot maisiņā un nodot norādītā adresē.
Kurjera loma un nozagtā summa
Tieši šajā pēdējā solī iesaistījās lietā apsūdzētais vīrietis, kurš darbojās kā kurjers. Viņš sagaidīja cietušos norādītajā adresē, saņēma maisiņu ar skaidro naudu un bankas karti, un, saņemot tālākos norādījumus no grupas vadītāja, kuri tika sūtīti caur populāro ziņojumapmaiņas lietotni Telegram, naudu nodeva tālāk citai personai.
Mantkārīgu motīvu vadīts, šajā noziedzīgajā grupējumā apsūdzētais iesaistījās 2025. gada jūlijā. Šādā veidā organizētā grupa no diviem iedzīvotājiem, proti, Ogrē un Jelgavā, spēja izkrāpt kopumā 4400 eiro.
Neizdevies mēģinājums un aizturēšana
Tiesvedībā iekļauts arī vēl viens gadījums, kas gan noslēdzās ar noziedzīgā nodarījuma pārtraukšanu. Organizētā grupa mēģināja izkrāpt 8000 eiro no trešās cietušās personas Rīgā. Tomēr šoreiz krāpnieku plāns neizdevās.
Cietusī persona, paralēli krāpnieciskajai sarunai, sazinājās ar savu meitu, noskaidroja, ka viņai viss ir kārtībā, un nekavējoties izsauca Valsts policiju. Pēc šīs rīcības policija operatīvi aizturēja kurjeru tieši pirms viņš paspēja saņemt naudu.
Šāds apzinīgs un ātrs upura rīcības modelis nodrošināja ne tikai pārtrauktu mēģinājumu veikt vēl lielāku finanšu zaudējumu, bet arī apsūdzētā aizturēšanu, kas ļāva prokuratūrai veidot šo krimināllietu.
Plašāks konteksts par telefonkrāpšanu Latvijā
Šis gadījums ir viens no daudzajiem, kas ilustrē telefonkrāpšanas shēmu pastāvīgo aktualitāti Latvijas kibertelpā. Eksperti norāda, ka krāpnieki turpina izmantot psiholoģiskas manipulācijas, uzdodoties par banku, policijas vai radinieku pārstāvjiem, lai radītu steidzamību un izvairītos no upura pārbaudes zvaniem.
Lai gan bankas un iestādes pastāvīgi pastiprina savus drošības pasākumus, cilvēkfaktors joprojām ir vājākā ķēde. Speciālisti uzsver nepieciešamību pēc pastāvīgas kiberhigiēnas un kritiskas attieksmes pret negaidītiem zvaniem, īpaši, ja tiek prasīta konfidenciāla informācija vai skaidras naudas nodošana. Šādu noziedzīgo grupējumu darbība bieži vien ir labi organizēta, ietverot gan sarunu veicējus, gan starpniekus jeb kurjerus, kas ir atbildīgi par fizisko naudas savākšanu.