Pārsteigums Gada Valsts izvēlē: Sīrija apsteidz globālos līderus
Ietekmīgais britu izdevums «The Economist», sekojot savai ikgadējai tradīcijai, ir piešķīris «Gada valsts» titulu Sīrijai, atzīstot valstī notikušo ārkārtīgi straujo un nozīmīgo pārmaiņu apjomu pēdējā gada laikā. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis apbalvojums tiek piešķirts valstij, kas demonstrējusi vislielāko progresu ekonomikā, politikā vai citās būtiskās jomās. Lēmums ir īpaši pamanāms, ņemot vērā, ka Sīrija vēl nesen bija starptautiskās izolācijas un ilgstoša konflikta simbols.
«The Economist» izvēli pamato ar Sīrijas transformācijas mērogu, kas pārspēj jebkuras citas valsts uzlabojumus globālajā arēnā šajā periodā. Lai gan citi reģioni uzrādīja pozitīvu attīstību, piemēram, Kanāda, Moldova, Dienvidkoreja un Brazīlija, neviens no tiem nespēja salīdzināties ar Sīrijas radikālo pagrieziena punktu. Kā tuvs pretendents minēta arī Argentīna, kas demonstrēja ievērojamu progresu, īstenojot stingras ekonomiskās reformas, kas palīdzēja samazināt inflāciju un nabadzību, tomēr Sīrijas gadījuma mērogs tika novērtēts kā izšķirošs.
Revolūcijas sekas: Diktatūras sabrukums un jaunā administrācija
Sīrijas izvēle ir tiešā veidā saistīta ar 2024. gada decembra notikumiem, kad tika gāzts diktators Bašars al Asads, kurš valdīja valstī autoritāri vairāk nekā 50 gadus caur savu ģimeni. Šis pavērsiens izbeidza vairāk nekā 13 gadus ilgo pilsoņu karu, kas, pēc aplēsēm, prasīja vairāk nekā 500 000 dzīvību un piespieda aptuveni sešus miljonus cilvēku pamest savas mājas. Pēc Asada režīma krišanas 2024. gada 8. decembrī tika izveidota pārejas administrācija, ko vada prezidents Ahmads al Šaraa.
Izdevums atzīmē, ka pērn valdīja bažas, ka Sīrija varētu ieslīgt haosā vai ka jaunā vadība varētu ieviest stingru reliģisku sistēmu. «Reālajā dzīvē nekas no tā nenotika,» raksta «The Economist». Jaunā valdība ir saglabājusi valsts vienotību, veidojusi attiecības ar ASV un Persijas līča valstīm, un Sīrija ir sākusi izkļūt no starptautiskās izolācijas. Šo pozitīvo tendenci veicināja arī rietumvalstu sankciju mīkstināšana, kas ļāva ekonomikai uzsākt atkopšanos.
Sociālās dzīves normalizēšanās un tiesību uzlabojumi
Viena no būtiskākajām atšķirībām salīdzinājumā ar pagātni ir ievērojamais uzlabojums sociālajās brīvībās un ikdienas dzīves normalizēšanās. Tiek ziņots, ka Sīrijā vairs nav obligāts sieviešu sejas vai ķermeņa apģērba ierobežojums, izklaides un alkohola lietošana ir atļauta. Šie aspekti kontrastē ar iepriekšējā režīma represīvo politiku. Tiek lēsts, ka gandrīz trīs miljoni sīriešu ir atgriezušies savā dzimtenē, lai gan dzīve joprojām ir sarežģīta.
Lai gan daudzas Sīrijas pilsētas, tostarp Alepo un Raka, ir smagi cietušas no kara posta, un infrastruktūras atjaunošana būs milzīgs darbs, kas, pēc dažiem novērtējumiem, prasīs gadu desmitus un simtiem miljardu eiro, tomēr valstī vērojama dzīvības atjaunošanās: arvien vairāk cilvēku atgriežas darbā, uzlabojas veikalu un bankomātu darbība.
Ekonomikas atjaunošanās un starptautiskā integrācija
Sīrijas atgriešanās starptautiskajā arēnā ir bijusi ātra un mērķtiecīga. Jaunā diplomātija ir panākusi valsts reintegrāciju starptautiskajās organizācijās. Viens no nozīmīgākajiem soļiem bija ASV un citu valstu sankciju atcelšana vai pārskatīšana, tostarp 2019. gadā ieviestā “Cēzara likuma” (Caesar Act) atcelšana, kas bija vērsta pret Asada režīma noziedzniekiem. Šis solis ir kritiski svarīgs, lai piesaistītu nepieciešamās ārvalstu investīcijas infrastruktūras atjaunošanai.
Tomēr, atzīmējot progresu, «The Economist» uzsver, ka riski joprojām ir lieli. Dažos reģionos turpinās neskaidrības un bruņotu grupu pastāvēšana, piemēram, uz ziemeļu piekrastes un Svaidā, kur tika reģistrēti upuri. Tāpat nav izzudusi vajadzība pēc plaša mēroga humānās palīdzības sniegšanas, jo miljoniem cilvēku joprojām ir pārvietoti valsts iekšienē.
Konteksts: «Gada valsts» tradīcija un iepriekšējie uzvarētāji
«The Economist» šo tradīciju aizsāka 2013. gadā, katru gadu izceļot valsti, kas visvairāk mainījusies uz labo pusi. Šis princips nozīmē, ka uzvarētājs nav bagātākā vai ietekmīgākā valsts, bet tā, kas spējusi visdramatiskāk pārvarēt iepriekšējā gada izaicinājumus. Piemēram, 2024. gadā titulu ieguva Bangladeša par autoritāra režīma gāšanu, savukārt 2023. gadā tas tika piešķirts Grieķijai par ekonomiskajām reformām un politisko stabilitāti.
Sīrijas gadījums iezīmē bezprecedenta atzīmi, jo valsts no pagājušā gada represiju un izolācijas epicentra kļuvusi par izaugsmes simbolu, kas, lai gan ir nepilnīgs, tomēr ir vislielākais, ko šogad piedzīvojusi pasaule. Šis tituls liecina par «The Economist» skatījumu uz vēsturisku, drastisku pāreju no viena politiskā režīma uz otru, neraugoties uz zemākās bāzes līmeni.