Krievijas pozīcijas nemainība: Mērķi Ukrainā joprojām aktuāli
Neskatoties uz starptautiskajām sarunām un pieaugošo Rietumu spiedienu, nav novērotas būtiskas pazīmes, kas liecinātu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina gatavību atteikties no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem saistībā ar karu Ukrainā. Kā ziņo avīze Diena, situācija liecina par Kremlim raksturīgo nelokāmību attiecībā uz savām ambīcijām, kas rada nopietnas bažas Kijivā un tās sabiedrotajām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš ir norādījis, ka Maskava signalizē par nodomu turpināt karadarbību arī nākamajā gadā, un aicina sabiedrotos uz atbilstošu reakciju.
Kara turpināšanās apstiprinās arī ar regulāriem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām un kritiskajai infrastruktūrai, pat laikā, kad notiek diskusijas par iespējamo miera noslēgšanu. Vienlaikus, Krievija okupētajās teritorijās aktīvi ievieš savu pārvaldi, piemēram, pieņemot likumus par konfiscētiem mājokļiem tiem iedzīvotājiem, kas no tām aizbraukuši.
Polemiska retorika Kremļa saimnieka adresētajā uzrunā
Īpašu uzmanību piesaistījis Putina retorikas vilnis, kas tiešā veidā skar gan ASV, gan Eiropas politisko līderību. Kā kļūst zināms, Kremļa saimnieks izmantojis publiskus izteicienus, kuros vērojama gan liela piesardzība, gan zināma veida glaimošana attiecībā uz ASV prezidentu Donaldu Trampu, vienlaikus nepagaišojot iespēju kritizēt Eiropas valstu vadītājus. Šāda divējāda pieeja tiek interpretēta kā mēģinājums ietekmēt starptautiskās attiecības un veicināt plaisu starp Eiropas Savienību un Vašingtonu.
Aizsardzības ministrijas kontekstā izskanējušās runas, kurās Putins acīmredzami atsakās no mērķu pārskatīšanas, kontrastē ar Rietumu centieniem rast mierizācijas ceļus. Iepriekšējās sarunās, kurās piedalījies Tramps, mērķis bija izbeigt “asiņošanu” Ukrainā, un Tramps izteicis pārliecību par Putina vēlmi pārtraukt karu, bet brīdinājis par jaunu sankciju ieviešanu, ja tas nenotiks. Tomēr šķiet, ka šie brīdinājumi nav guvuši atbalsi Kremlī.
Eiropas līderu un Trampa attiecības uz kara fona
Situācija apvijas ap neskaidrību, kā tieši attīstīsies ASV un Eiropas sadarbība Ukrainas atbalstīšanā, īpaši ņemot vērā Trampa atšķirīgo pieeju salīdzinājumā ar iepriekšējo administrāciju. Eiropas līderi, tostarp Ukrainas prezidents, centušies ietekmēt Trampa lēmumus pirms viņa sarunām ar Krievijas pusi, uzsverot Kijivas lomu jebkādu lēmumu pieņemšanā.
Tiek ziņots par jauniem miera plāna variantiem, kuros ietverti juridiski saistoši drošības garantiju mehānismi no ASV un Eiropas puses, kā arī potenciāla Rietumu karaspēka izvietošana Ukrainas rietumos, lai veidotu papildu preventīvu slāni pret Krievijas agresiju. Šādi plāni nosaka, ka ASV spēkiem jānodrošina nelielu sadursmju nepārvēršanos jaunā karā un jāidentificē Krievijas provokācijas. Tomēr Putina publiskais nostājas nav pielāgots šādām Rietumu iniciatīvām.
Ietekme uz reģionu un turpmākās prognozes
Neskatoties uz dažādiem miera centieniem un pat ultimatumiem, ko izvirzījis Tramps, šķiet, ka Putina galvenie stratēģiskie mērķi nav mainījušies. Krievijas armija turpina veikt triecienus, piemēram, nesen Krivijrihā, Zaporižjā un citviet, radot nopietnus postījumus.
Šis apstāklis rada pastiprinātu spriedzi ne tikai Ukrainā, bet arī reģionā, tostarp Latvijā, kas aktīvi atbalsta Kijivu. Tā kā Kremļa retorika paliek stingra un armijas darbība nemazinās, politiskajai analīzei kļūst svarīgi sekot līdzi Eiropas un ASV jaunajām drošības arhitektūras koncepcijām un to, kā tās spēs tikt realizētas, ņemot vērā Putina neprognozējamo nostāju. Militārais stāvoklis Ukrainā joprojām ir sarežģīts, ar ziņojumiem par spēku koncentrāciju kritiskos sektoros.