Liepājas Dome atbalsta mākslinieka Salmaņa vides objektu “Pūtiens” pilsētā
Liepājas dome ir devusi zaļo gaismu rotaļīga un laikmetīga vides objekta izvietošanai pilsētā. Šis lēmums, kas pieņemts 18. decembrī, ir noslēdzošais solis pēc sākotnējām diskusijām un pat pretestības domes komitejās. Lai gan pirmatnējie balsojumi kultūras un finanšu komitejās bija pret šo ieceri, galīgajā balsojumā dome tomēr nolēma atbalstīt mākslinieka Kriša Salmaņa darbu “Pūtiens” kā daļu no “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas. Lēmums tika pieņemts ar 7 balsīm par, 4 pret un 2 deputātiem atturoties. Šis kompromisa risinājums paredz ne tikai objekta izveidi, bet arī tā atrašanās vietas pārskatīšanu un iespējamu pārvietošanu pēc 2028. gada, kad Liepāja būs noslēgusi savu gadu kā Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Mākslas darba “Pūtiens” koncepcija un izmaksas
Mākslinieka Kriša Salmaņa iecere “Pūtiens” ir unikāla un saistoša laikmetīgās mākslas skulptūra. Tā tiek raksturota kā minimālistiska spoguļmetāla skulptūra – milzīgs, trīs metrus diametrā liels peldriņķis ar vienradža galvu, kas stāv ieslīpi, radot iespaidu par it kā no jūras aizpūstu objektu, kas ar savu ragu iedūries zemē. Šī vizuālā metafora ironiski apspēlē Liepājas kā “vēja pilsētas” tēmu. Darba izmaksas paredzētas līdz 60 000 eiro, ieskaitot visus nodokļus, un tās tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Objekta sākotnējā atrašanās vieta plānota Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā, taču tiek paredzēta tās pārvietošana nākotnē. Lai gan daži deputāti kritizēja izraudzīto tēlu un tā potenciālo atrašanās vietu, uzsverot nepieciešamību pēc labiekārtojuma un apgaismojuma, mākslinieks cer, ka “Pūtiens” kļūs par interaktīvu elementu, kas veicinās pozitīvas emocijas un dalīšanos ar fotogrāfijām sociālajos tīklos.
Politiskās debates un Kultūras ministrijas nostāja
Lēmums par vides objekta “Pūtiens” izveidi nav noritējis bez diskusijām. Sākotnēji domes komitejas pauda noraidošu nostāju, kas izraisīja plašāku rezonansi un pat vēstules no nevalstiskā sektora un Kultūras ministrijas. Kultūras ministre Agnese Lāce uzsvēra, ka mākslas norisēs nav pieļaujama politiskā iejaukšanās un aicināja cienīt ekspertu lēmumus, īpaši, ja projekti saņem valsts finansējumu. Viņa norādīja, ka laikmetīgajā mākslā pretrunas ir dabiska parādība, kas veicina dziļāku izpratni un dialogu. Daži deputāti pauduši bažas par “ārējo spiedienu” un “demonizēšanu”, ja viņi balsotu pret radošajām brīvībām. Šis gadījums ir ilustrācija tam, kā politiskie apsvērumi var saskarties ar māksliniecisko brīvību un sabiedrības gaidām. Lai gan objekts ir izraudzīts starptautiskā metu konkursā pirms vairāk nekā gada, tā realizācija prasīja rūpīgu izsvēršanu un kompromisu atrašanu.
Objekta nākotne un Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programma
Vides objekta “Pūtiens” atrašanās vietas jautājums ir viens no galvenajiem diskusiju punktiem. Sākotnēji iecerētais krustojums Graudu ielā un Kūrmājas prospektā tika kritizēts kā potenciāli nepiemērots, īpaši jūgendstila ēku tuvumā. Līdz ar to dome nolēmusi, ka objekts esošajā vietā atradīsies līdz 2028. gadam. Pēc tam to paredzēts pārcelt uz citu, iepriekš rūpīgi izvēlētu vietu, ko ieteiks pilsētas dome un būvvalde. Būvvaldei līdz 2027. gada vidum jāsagatavo priekšlikumi jaunajai atrašanās vietai. Šāds risinājums nodrošina elastību un ļauj Liepājai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai izvērtēt objekta ilgtermiņa piemērotību un integrāciju pilsētvidē. Tas ļauj gan realizēt māksliniecisko ieceri, gan vienlaikus ņemt vērā pilsētas attīstības plānus un estētiskās prasības. “Pūtiens” cer kļūt par nozīmīgu Liepājas kultūras mantojuma daļu un pievilcīgu tūrisma objektu, bagātinot pilsētas ainavu un apliecinot tās radošo potenciālu.
Mākslinieks Krišs Salmanis – radošā biogrāfija
Mākslinieks Krišs Salmanis (dzimis 1977. gadā) ir pazīstams ar savu konceptuālo pieeju, tiešumu un bieži vien ironisku skatījumu uz pasauli. Viņa darbus raksturo inovatīvu ideju apvienojums ar rūpīgi pārdomātu vizuālo izpildījumu. Salmanis ir pārstāvējis Latviju 55. Venēcijas mākslas biennālē, ieguvis prestižo Purvīša balvu un saņēmis vairākus citus apbalvojumus. Viņa daiļrade ietver instalācijas, video, animāciju un citus medijus, bieži vien pētot identitātes, cilvēka un vides attiecību jautājumus. Sadarbība ar citām mākslas personībām, piemēram, Annu Salmani un Kristapu Pētersonu, ir arī raksturīga viņa radošajam procesam. Objekts “Pūtiens” ir kārtējais apliecinājums Salmaņa spējai radīt darbus, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī rosina domāt un piedāvā jaunas perspektīvas.