Putins apgalvo par iniciatīvas iegūšanu kaujas laukā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savas ikgadējās preses konferences un tiešās jautājumu un atbilžu sesijas laikā paziņoja, ka Maskavas spēki gūst panākumus Ukrainas frontē. Viņš pauda pārliecību, ka Kremļa militārie mērķi tiks sasniegti gandrīz četrus gadus pēc visaptverošā iebrukuma uzsākšanas. Kā informē telekanāls EuroNews, Krievijas līderis deklarēja, ka viņa karaspēks ir “pilnībā ieguvis stratēģisko iniciatīvu” un līdz gada beigām sasniegs tālākus ieguvumus.
“Mūsu karaspēks virzās uz priekšu visā saskares līnijā, dažās vietās ātrāk, dažās lēnāk, bet ienaidnieks atkāpjas visos sektoros,” Putins sacīja žurnālistiem un Krievijas pilsoņiem šajā rūpīgi organizētajā pasākumā. Sākotnējās pilna mēroga iebrukuma dienās 2022. gada februārī Ukrainas spēkiem izdevās neitralizēt Krievijas mēģinājumu ieņemt Kijivu un atspiest Maskavas karaspēku no lielām teritorijām. Cīņas pārvērtās smagās kaujās, galvenokārt Ukrainas austrumos, kur Maskavas spēki pēdējos mēnešos veikuši tālākus uzbrukumus. Putins šos notikumus bieži izceļ kā progresu, lai gan tie joprojām ir tālu no ātrās uzvaras, kādu daudzi Krievijā sagaidīja.
Kremļa nosacījumi miera sarunām un Rietumu atbilde
Putins, kurš Krieviju vada jau 25 gadus, izmantojis ikgadējo forumu, lai nostiprinātu savu varu un paustu viedokli par iekšzemes un pasaules notikumiem. Šogad vērotāji īpaši pievērsās viņa izteikumiem par Ukrainu un ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvāto miera plānu. Neskatoties uz plašajiem diplomātiskajiem centieniem, Vašingtonas pūliņi saskārušies ar šķēršļiem, kas galvenokārt izriet no Putina maksimālistiskajām prasībām. Savukārt Putins piektdien apgalvoja, ka Maskava ir “gatava un vēlas izbeigt šo (karu) mierīgi”, norādot, ka Kremlis “patiešām nav redzējis gatavību” no Kijivas sarunām, īpaši attiecībā uz Krievijas prasību, lai Ukraina atdotu aptuveni piekto daļu savas teritorijas.
Savu pozīciju viņš atkārtoti pamatoja, atsaucoties uz “kara saknēm”. Putins piektdienas runā apstiprināja, ka Maskava ir atvērta mieram, kas risinātu kara “saknes cēloņus” – atsauce uz Kremļa iemeslu sarakstu iebrukumam, kas vienlaikus kļuvuši arī par nosacījumiem vienošanās panākšanai. Nedēļas sākumā viņš brīdināja, ka Maskava centīsies paplašināt savus ieguvumus, ja Kijiva un tās Rietumu sabiedrotie noraidīs šīs prasības.
Krievija vēlas, lai tai tiktu atzītas visām tās spēku ieņemtajām teritorijām četrās galvenajās apgabalos, kā arī 2014. gadā nelikumīgi anektētā Krimas pussala tiktu atzīta par Krievijas teritoriju.
Putins arī uzstāj, ka Ukraina joprojām nedrīkst iestāties NATO un ka Maskava nepieņemtu nekādu NATO dalībvalstu karaspēka izvietošanu, uzskatot tos par “leģitīmiem mērķiem”. Viņš atkārtoti teicis, ka Ukrainai ir jāsamazina savas armijas lielums, kas ir viens no viņa pieprasījumiem kopš visaptverošā kara sākuma, kad viņš paziņoja, ka Krievijas mērķis ir Ukraina “demilitarizēt”.
Ukrainas nostāja un nepieciešamība pēc ASV garantijām
Kijiva un tās sabiedrotie šīs prasības lielā mērā uztver kā iespējamu taktiku aizkavēšanai, uzsverot, ka to pieņemšana ļautu Krievijai nostiprināt savas pozīcijas un uzsākt jaunu iebrukumu pēc ekonomiskās konsolidācijas. Atbildot uz jautājumu, vai Ukraina varētu atteikties no NATO iestāšanās, prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka viņa valsts “pozīcija paliek nemainīga”. “ASV mūs pagaidām NATO neredz. Politiskās situācijas mainās,” viņš piebilda.
Ceturtdien Eiropadomes samitā Briselē, atbildot uz jautājumu no Euronews, Zelenskis norādīja, ka Krievija cenšas izslēgt Eiropas Savienību ne tikai no diplomātiskajām sarunām, bet arī no jebkādām turpmākajām drošības garantijām Ukrainai. Eiropas līderi pirmdien Berlīnē apņēmās nākotnē aizsargāt Ukrainu no Krievijas, tostarp militāriem līdzekļiem. Tomēr, pēc Zelenska vārdiem, Eiropas saistības, pat ja tās ir juridiski saistošas palīdzībai Krievijas uzbrukuma gadījumā, nevar aizstāt ASV drošības garantijas.
“Mēs neticam, ka Eiropai vajadzētu aizstāt Amerikas Savienotās Valstis. Un, protams, mēs to pašu jūtam attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu drošības garantijām, kas būs līdzīgas 5. pantam, un mums nebūs nepieciešams Eiropas atbalsts.”
Krievijas lēnais izsīkuma karš gar visām frontes līnijām un uzbrukumi Ukrainas energoistēmām, pilsētām un citiem civilajiem mērķiem ar desmitiem dronu un raķešu ir daļa no plašākas stratēģijas, lai izsmeltu Kijivu un piespiestu to padoties. Tiek atkārtota kampaņa, kas tika likta uz cieta Ukrainas ziemas efekta rēķina.
ES vienojas par aizdevumu, ignorējot iesaldītos Krievijas aktīvus
Piektdien Eiropas Savienības līderi vienojās nodrošināt Ukrainai 90 miljardu eiro bezprocentu aizdevumu 2026. un 2027. gadam, taču viņiem neizdevās izmantot iesaldītos Krievijas aktīvus šo līdzekļu piesaistei, jo Beļģija izvirzīja juridiskas un finansiālas bažas. Plāns paredzēja izmantot daļu no 210 miljardiem eiro iesaldīto Krievijas līdzekļu Eiropā, kas lielākoties glabājas Beļģijā. Beļģijas premjerministrs Barts De Vēvers vairākkārt noraidīja šo ideju, atsaucoties uz bažām par Maskavas atriebību.
Tā kā sarunas tika novestas līdz galam, 27 dalībvalstu bloks galu galā izvēlējās aizņemties līdzekļus kapitāla tirgos. De Vēvers iebilda pret shēmu kā juridiski riskantu, brīdinot, ka tā varētu kaitēt Briseles finanšu uzņēmumam Euroclear, kurā tiek turēti 193 miljardi eiro iesaldīto aktīvu. Putins komentēja, ka Krievijas aktīvu izmantošana Kijivas atbalstam būtu pielīdzināma “laupīšanai”, piebilstot, ka šāds solis satrauks investorus, “radot ne tikai tēla zaudējumus, bet arī graujot uzticību eirozonai.”
Iepriekš šonedēļ Krievijas prezidents apsūdzēja “Eiropas cūkas” sadarbošanos “Krievijas sabrukumam”, kas bija viens no viņa skarbiem uzbrukumiem Rietumu līderiem, kurus viņš vaino karā ar Ukrainu, nepiedāvājot pierādījumus. Iesaldītie aktīvi tiks bloķēti tik ilgi, kamēr Krievija nemaksās Ukrainai kara reparācijas, kuru apjoms tiek lēsts uz vairāk nekā 600 miljardiem eiro.