Rēzeknes Valstspilsētas Pārmaiņu Virpulī – Jauns Uzvirknējums
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā turpinās kadru un institucionālas pārkārtošanas vilnis, kas pēdējā laikā radījis ievērojamu sabiedrības neapmierinātību. Pēc nesenās Izglītības pārvaldes likvidēšanas, kuras mērķi un jaunās struktūrvienības izveides loģika joprojām nav pietiekami caurspīdīga, pašvaldības uzmanības centrā nonākusi reģiona kultūras pērle – Latgales vēstniecība “Gors”.
Šobrīd Rēzeknes dome ir sākusi vērtēt iespējamos koncertzāles reorganizācijas modeļus, pamatojoties uz pašvaldības pasūtīta audita rezultātiem. Audita mērķis bija izvērtēt “Gora” finansiālo ilgtspēju un darbības efektivitāti, analizējot ieņēmumu uzskaiti un pasākumu rentabilitāti.
Audita Rezultāti un Pretrunīgie Reorganizācijas Modeļi
Lai gan audits atklājis virkni nepilnību “Gora” darbībā, tostarp jautājumus par pašvaldības dotāciju nepietiekami caurskatāmu izmantošanu un uzkrātajiem zaudējumiem, viens no izskatāmajiem scenārijiem ir īpaši satraucošs sabiedrībai un daļai politisko spēku.
Viens no domē apspriežamajiem modeļiem paredz koncertzāles nomas tiesību nodošanu privātuzņēmējam.
Opozīcijas deputāti, piemēram, Ināra Groce, norāda, ka domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (partija “Kopā Latvijai”) aktīvi uzstājot, ka jāizskata tieši variants par pašvaldības kapitālsabiedrības “Latgales vēstniecība Gors” telpu iznomāšanu privātam uzņēmumam. Tomēr, kā norāda avoti, šāds konkrēts uzstādījums nav atrodams paša audita oficiālajā ziņojumā.
Latvijas Mūzikas padome ir paudusi bažas, uzsverot “Gora” stratēģisko nozīmi Latvijas reģionālo koncertzāļu tīklā, kurā valsts ieguldījusi vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Padome uzsver, ka jebkādas izmaiņas pārvaldības modelī nedrīkst notikt bez tās iesaistes.
Rēzekniešu Mobilizācija un Manifestācija “Rokas Nost!”
Reaģējot uz iespējamām pārmaiņām, kas, pēc bažām, varētu novest pie kultūras piedāvājuma komercializācijas un kvalitātes pazemināšanās, rēzeknieši ir mobilizējušies. Platformā “Manabalss.lv” tika uzsākta iniciatīva ar nosaukumu “Rokas nost no ‘Gora’!”, kas guva iespaidīgu atbalstu.
Vairāk nekā 2500 parakstu tika savākts zibenīgi ātri – vienas diennakts laikā. Šis masveida atbalsts nepārprotami norāda, cik ļoti iedzīvotājiem rūp šī kultūras iestāde, kas kopš 2013. gada kļuvusi par Latgales kultūras simbolu.
Opozīcija, kuras rindās ir arī deputāte Ināra Groce, pauž bažas, ka privātā pārvaldība varētu negatīvi ietekmēt kultūras piedāvājuma unikalitāti. Tiek pieļauts, ka mēra Aleksandra Bartaševiča vēlme mainīt repertuāru varētu nozīmēt lētāku un, kā paudusi daļa opozīcijas, “vairāk krievisku” kultūras piedāvājumu.
Iepriekšējie Struktūras Maiņas Piemēri un Politiskais Konteksts
Situācija ar “Goru” nav vienīgā Rēzeknes pašvaldības pārkārtošanās. Iepriekš tika likvidēta Izglītības pārvalde, kas radīja neizpratni izglītības darbinieku un opozīcijas vidū. Oficiāli kā pamatojums šai likvidācijai minēta necaurspīdīga darba gaita, taču opozīcija to uztvēra kā politiski motivētu soli, lai atbrīvotos no pagaidu administrācijai lojāliem vadītājiem, tostarp ilggadējā pārvaldes vadītāja Arnolda Drelinga, kurš, kā minēts, agrāk labi sadarbojās ar Bartaševiču.
Šāda prakse – iestāžu likvidēšana, lai mainītu vadību, – Rēzeknē nav jauna; pirms desmit gadiem šādā veidā tika likvidēta arī pašvaldības policija.
Nākotnes Perspektīvas un Lēmumu Pieņemšanas Termiņi
Uz jautājumu par audita precīziem secinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem publiski atbildes ir sniegušas ļoti maz. SIA “Audita Akadēmija” sagatavoto ziņojumu pašvaldība plaši neizplatīja. Koncertzāles “Gors” direktore Diāna Zirniņa pagaidām norādījusi, ka audits nav nekas slikts, bet tā rezultāti jāizmanto darba uzlabošanai.
Kamēr sabiedrības iniciatīva ir vērsta uz esošā modeļa saglabāšanu, pašvaldības darba grupa, kurā, kā norādīts, piedalās arī domes priekšsēdētājs, gatavo savus priekšlikumus. Pēc neoficiālas informācijas, uz darba grupas ieteikumu izskatīšanu un dokumentācijas sagatavošanu termiņš tika noteikts līdz pat 30. decembrim.
Rēzeknes pilsētas nākotne, it īpaši kultūras jomā, šobrīd šķiet neziņas pilna. Iedzīvotāju skaļais protests pret “Gora” reorganizāciju liek domāt, ka pašvaldībai nāksies nopietni pārdomāt savus plānus, lai nezaudētu sabiedrības uzticību pēc iepriekšējām nepopulārajām restrukturizācijas kārām.