ES Padome Pieņem Lēmumu Par Viena Gada Termiņa Pagarinājumu
Latvijas uzņēmēji un lauksaimniecības sektors var uzelpot. Eiropas Savienības Padome 18. decembrī, vēlu vakarā, nāca ar lēmumu atlikt pretrunīgi vērtētās Atmežošanas regulas (EUDR) piemērošanu vēl par kalendāro gadu. Šis solis ir tieša atbilde uz ilgstošiem un argumentētiem aicinājumiem no Latvijas un vairākām citām dalībvalstīm, kuras norādīja uz nepieciešamību pēc būtiskiem regulas prasību vienkāršošanas un laika svirām tās pilnvērtīgai ieviešanai.
Zemkopības ministrija apstiprināja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā esošo gatavības līmeni ES institūcijās un uzņēmējspēku dažādās dalībvalstīs. Šāda termiņa pagarināšana sniedz tirgus dalībniekiem kritiski nepieciešamo papildu laiku, lai sagatavotos jaunajiem, sarežģītajiem administratīvajiem procesiem, kas saistīti ar preču izcelsmes pārbaudēm.
Kāpēc Bija Nepieciešama Atlikšana?
Atmežošanas regula (Regula (ES) 2023/1115), kas sākotnēji stājās spēkā 2023. gada jūnijā, tiecas globāli samazināt atmežošanu un meža degradāciju, kas saistīta ar lauksaimniecības produktiem, kuri nonāk ES tirgū. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt, ka ES importētās un ES ražotās preces, piemēram, koksne, soja, liellopi, palmu eļļa, kakao un kafija, nerada pēdas atmežotās vai degradētās meža platībēs pēc 2020. gada 31. decembra.
Tomēr, kā norāda Latvijas pārstāvji, regulas ietekme uz vietējiem ražotājiem, īpaši lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, ir potenciāli nesamērīgi liela. Pienākums nodrošināt precīzus ģeolokācijas datus par katras partijas izcelsmi un citas procedūras rada ievērojamu administratīvo slogu un bažas par konkurētspējas mazināšanos salīdzinājumā ar trešajām valstīm.
“Globālā mērogā Eiropas Savienības mežsaimniecība un lauksaimniecība neveicina atmežošanu vai meža degradāciju salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, kuri eksportē savus produktus uz Eiropu. Regulas piemērošana samazinās tieši Eiropas Savienības un Latvijas ražotāju konkurētspēju.”
Jaunie Termiņi un Atšķirības Uzņēmumiem
Ja Eiropas Parlaments apstiprinās ES Padomes nostāju, jaunie piemērošanas termiņi tiks precizēti šādi:
- Lielajiem tirgus dalībniekiem un tirgotājiem: Regula kļūs saistoša no 2025. gada 30. decembra.
- Mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem (MVU): Pienākumi stāsies spēkā vēlāk, proti, no 2026. gada 30. jūnija.
Šāda diferencēta pieeja tika panākta, lai mazinātu slogu mazākiem uzņēmumiem, kuriem bieži vien nav pietiekamu resursu sarežģītu IT sistēmu ieviešanai un personāla apmācībai.
Vienkāršojumi Pienācīgas Pārbaudes Procesā
Gada atlikums paredzēts ne tikai sagaidīšanai, bet arī ES līmenī nepieciešamo sistēmu – piemēram, ES TRACES informācijas sistēmas – pilnveidošanai. Tiek plānots, ka ar ieviestajiem grozījumiem tiks samazināts administrēšanas apjoms. Pienācīgas pārbaudes paziņojums (PPP) ES TRACES sistēmā turpmāk būs jāiesniedz tikai pirmo reizi, laižot produktu ES tirgū vai eksportējot to no tās. Visi tālākie posmi – apstrāde, pārstrāde un tirdzniecība – vairs neprasīs atkārtotu paziņojumu iesniegšanu, bet gan tikai informācijas (tostarp saņemtā PPP atsauces numura) nodošanu tālāk piegādes ķēdē.
Tāpat ir ieviests termins “lejasposma tirgus dalībnieks”, kas nozīmē uzņēmumus, kas veic apstrādi, bet kuri nav atbildīgi par paziņojuma iesniegšanu. Tomēr arī viņiem, izņemot MVU, saglabāsies pienākums reģistrēties TRACES sistēmā un uzkrāt informāciju par piegādātājiem un pircējiem. Latvijas kokrūpniekiem un liellopu audzētājiem, kuru produkcija atbilst augstiem ilgtspējības standartiem, šī sistēma varētu radīt relatīvi mazākas grūtības salīdzinājumā ar importētājiem no reģioniem, kur atmežošanas riski ir augstāki.
Nākamie Soļi Un Ietekme Uz Nozari
Lēmums ir pozitīvs signāls Latvijas tautsaimniecībai, kuras meža un pārtikas nozares jau tāpat saskaras ar augstām enerģijas un darbaspēka izmaksām. Atliekot piemērošanu, tiek dotas cerības, ka līdz 2025. gada beigām ES informācijas sistēmas un dalībvalstu kontroles mehānismi būs stabilāki un vieglāk lietojami.
Kopumā Atmežošanas regula ir globāls solis pretī ilgtspējīgākai resursu izmantošanai, taču tās praktiskā ieviešana Eiropā ir bijusi sarežģīta. Šis gada atlikums ir kompromiss starp vides aizsardzības ambīcijām un reālajām uzņēmumu spējām pielāgoties jauniem, stingriem normatīviem.