Latgales Kultūras Mekas Nākotne Radījusi Spraigu Diskusiju
Rēzeknes koncertzāle “Gors”, kas dēvēta par Latgales vēstniecību un ir būtisks latviskās un īpaši latgaliskās identitātes centrs, nonākusi nopietnu pārmaiņu apspriešanas epicentrā. Kā ziņo Latvijas Avīze, situācija ir saasinājusi diskusijas sociālajos tīklos, kur daļa sabiedrības izteikusi pat skarbu viedokli, ka šī kultūras infrastruktūras objekta celšana sākotnēji bijusi kļūda. Šo diskusiju fons ir Rēzeknes pašvaldības izvērtējums par koncertzāles pārvaldības modeli, kas radies pēc veiktā funkciju audita.
Jautājumā par “Gora” nākotni ir iesaistījies arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš sociālajos tīklos paudis stingru pārliecību, ka koncertzālei ir jāsaglabā publiskā pārvaldībā. Prezidents uzsvēris, ka šis objekts nedrīkst būt pakļauts tikai komerciāliem apsvērumiem, ņemot vērā tā stratēģisko nozīmi reģiona kultūrvides uzturēšanā. Prezidents šo jautājumu ir pārrunājis arī ar kultūras ministri Agnesi Lāci, kas norāda uz problēmas nacionālo dimensiju.
Audita Iemesli un Iespējamie Pārvaldības Modeļi
Diskusijas kļuva aktuālas pēc Rēzeknes pašvaldības pasūtītā audita SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” darbībā. Pašvaldība skaidro, ka audits bija nepieciešams, lai izvērtētu iestādes finansiālo ilgtspēju, pasākumu rentabilitāti un efektivitāti, ar mērķi mazināt atkarību no ikgadējās pašvaldības dotācijas. Finansējuma efektivizēšana ir viens no galvenajiem pašvaldības uzdevumiem, īpaši pašvaldību un valsts budžeta apstākļos.
Apspriežamie scenāriji ietver pāreju no esošā SIA modeļa uz pašvaldības iestādi vai pat ideju par telpu iznomāšanu privātam pasākumu rīkotājam. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs iepriekš nav izslēdzis nomas iespēju. Tomēr šī perspektīva ir satraukusi gan kultūras nozares pārstāvjus, gan opozīciju, kas bažījas par kultūras piedāvājuma devalvāciju un pārlieku komerciālu orientāciju.
Kultūras Sabiedrības Iebildumi un Valsts Ieguldījums
Latvijas Mūzikas padome, reaģējot uz pašvaldības diskusijām, ir uzsvērusi “Gora” kā stratēģiski svarīgas reģionālo koncertzāļu tīkla sastāvdaļas lomu. Padomes pārstāvji atgādina, ka koncertzāle līdz šim spējusi nodrošināt augstvērtīgu māksliniecisko programmu, izmantojot tās izcilās akustiskās iespējas. Kā noprotams, sabiedrības bažas galvenokārt saistītas ar risku zaudēt unikālo kultūras misiju, ja pārvaldība nonāks privātās rokās, kuru primārais mērķis varētu būt peļņa.
Koncertzāle “Gors” tika izveidota Eiropas Savienības fondu programmas ietvaros kā viens no nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālajiem centriem. Tiek minēts, ka valsts un ES fondu ieguldījums tās izveidē pārsniedz astoņus miljonus eiro, un turpmāks valsts atbalsts ir vērsts uz profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanu reģionā.
Reakcijas Sociālajos Tīklos: No Atbalsta Līdz Kritikai
Skaidrā prezidenta nostāja, pieprasot publisku pārvaldību, ir daļēji nomierinājusi sabiedrību, taču sociālie mediji rāda, ka uzticēšanās vietējai lēmējvarai un pat nepieciešamībai pēc objekta nav universāla. Daži komentētāji, izsakot sašutumu par pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesu vai pašreizējo finansiālo situāciju, ir iejutušies skarbi. Tādi izteikumi kā “To nevajadzēja nemaz celt. Tas bija īstais risinājums jau sākotnēji” atspoguļo dziļāku neapmierinātību ar ieguldījumiem reģiona infrastruktūrā, kas neatrisina visas problēmas.
Vienlaikus, reaģējot uz diskusijām par iespējamo privāto nomu, platformā Manabalss.lv tika sākta iniciatīva ar nosaukumu “Rokas nost no GORS – neatdosim koncertzāli privātam nomniekam”, kas norāda uz ievērojamu iedzīvotāju un kultūras atbalstītāju angažētību šajā jautājumā. Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumi arī iepriekš ir akcentējuši, ka sociālie tīkli ir svarīgs kanāls sabiedrības informēšanai un iesaistei, un šī diskusija ir spilgts piemērs šai tendencei.