KONCERTA mirklis. Publicitātes foto
Rīgas Kongresu namā biju uz koncertu “LNSO, Rahmaņinovs, Stravinskis un Grīnups”. Diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā koncertā skanēja kādreizējā LNSO mūziķa (kontrabasista) un komponista Artūra Grīnupa Devītā simfonija, Igora Stravinska svīta no baleta “Ugunsputns” un Sergeja Rahmaņinova 3. klavierkoncerts.
Artūrs Grīnups ir nepamatoti maz pieminēts un atskaņots komponists, un es patiešām priecājos, ka viņa simfonija kopš 1989. gada pirmatskaņojuma Imanta Rešņa vadībā atkal izvilkta gaismā. Pēteris Plakidis savulaik teicis, ka Grīnups visu dzīvi esot “mēģinājis stingrās klasicisma važās iegrožot savu vulkānisko temperamentu”, savukārt izcilais vijolnieks Jānis Bulavs sacījis: “Cilvēks var izmācīties super pārvaldīt tehniku, taču retais piedzimst par simfoniķi — tas ir domāšanas veids, ko nevar iemācīties.” Un tāda vistiešākajā mērā ir Artūra Grīnupa Devītā simfonija. Tā ir savdabīga, tikai viendaļīga, bet tajā pašā laikā viņam ir kolosāla un krāsaini piepildīta, intensīva orķestra skaniskās plūsmas izjūta. Ļoti skaidra simfonijas formas uzbūve. Skaņdarbā jaušams arī padomju laiku cilvēka smagums un grūtums, skaudrums, bet šeit Jānis Liepiņš ir īsts meistars, to nepadarot par kaut ko fatālu. Skaņdarbs gan ir visai īss — tikai 12 minūtes, tāpēc dažkārt kritiķi strīdējušies, vai to var saukt par simfoniju, bet ne jau garumā ir tā sāls. Tas ir koncentrēts šedevrs.
Jāpiebilst gan, ka mums ir daudz talantīgu mākslinieku, kuri grimuši aizmirstībā, taču ļoti pietrūkst zinošu un ieinteresētu sponsoru un to, kas viņu darbus var parādīt sabiedrībai.
Nacionālā simfoniskā orķestra priekšnesuma pirmajā daļā izskanēja arī Igora Stravinska simfoniskā svīta baletam “Ugusputns”. Krāšņā mūzika, kurā savijies visdažādāko mirdzošu brīnumainu orķestra krāsu klāsts, bija pārsteidzoša gan ar ritmisko enerģiju, gan iztēles bagātību.
Koncerta otrajā daļā skanēja Sergeja Rahmaņinova 3. klavierkoncerts ar Daumanta Liepiņa solo. Šis ir viens no pianistiem grūtākajiem skaņdarbiem, kura izpilde prasa daudzpusību, ārprātīgu spēku, varenību un plašu domu lidojumu. Baidījos, vai smalkajam, inteliģentajam jaunajam pianistam to pacelt būs pa spēkam, bet biju patīkami iepriecināta, mūziķis mani pārliecināja un patiešām sevi parādīja kā talantīgu, domājošu un augošu savas paaudzes mūziķi. To apliecina arī viņa līdzšinējā izaugsme, panākumi. Viņš starptautisku ievērību ieguva, uzvarēdams Marijas Kanalsas pianistu konkursā (2019), Ziemeļvalstu pianistu konkursā, izcīnīdams 2. vietu Džordžes Enesku Starptautiskajā pianistu konkursā, iegūstot Žorža Leibensona balvu Starptautiskajā Ženēvas pianistu konkursā (2018), kā arī saņemot Verbjē festivāla “Vendome” balvu (2019). 2021. gadā Daumants Liepiņš bija rezidences mākslinieks Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Briselē. 2017. gadā ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Aizrautīgi sekoju viņa dalībai Geza Andas 16. pianistu konkursā Cīrihē 2024. gadā, kur viņš finālā spēlēja Bēthovena 4. klavierkoncertu un kļuva par 2. vietas ieguvēju — aiz Iljas Šmuklera. Tā arī paveras iespējas muzicēt starptautiski — gan solokoncertos, gan ar dažādiem simfoniskajiem orķestriem, paveras izaugsmes, brieduma ceļi.
Arī Jānis Liepiņš pie LNSO diriģenta pults apliecināja, ka ir augstas raudzes mākslinieks. Viņš kopš 2014. gada bija Latvijas Nacionālās operas diriģents, kurš iestudējis virkni nozīmīgu darbu, tostarp Verdi “Trubadūru”, Pučīni “Vīlas. Džanni Skiki”, Štrausa “Sikspārni”, Bizē “Karmenu”, Zigmara Liepiņa “Turaidas Rozi”, Stravinska “Izvirtības hroniku”, Vāgnera “Klīstošo holandieti”, kā arī baletus “Raimonda” un “Romeo un Džuljeta”. 2019. gadā viņa vadībā notika Montemeci un Leonkavallo opervakara “Burvestība. Pajaci” pirmizrāde. Par profesionālajiem sasniegumiem viņš 2013. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mūziķis” un laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā. No 2012. līdz 2018. gadam Jānis Liepiņš vadīja kori “Kamēr…”, ar kuru guva panākumus starptautiskos konkursos un ieskaņoja albumu “Mēness dziesmas”, saņemot “Zelta mikrofonu”. Sadarbībā ar mākslinieku Ilmāru Blumbergu tapusī koncertizstāde “Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr…” viņa vadībā tika nominēta Lielajai mūzikas balvai 2018. gadā kategorijā “Gada uzvedums”. Kopš 2019./20. gada sezonas viņš ir Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars, no 2023. gada galvenā diriģenta vietnieks, arī viesdiriģents Latvijas Nacionālajā operā.
Divi Liepiņi uz vienas skatuves patiešām radīja klausītājiem īstus mūzikas svētkus, kuri savā varā tur ilgu laiku.