Pētījums apstiprina kritisko vecuma lomu
Zinātnieki, analizējot vairāk nekā 9000 pētījumu, nonākuši pie satraucoša secinājuma: ievērojams skaits savvaļas dzīvnieku nespēj sasniegt vecumu, kas būtiski ietekmē ekosistēmu stabilitāti. Šo pētījumu rezultāti uzsver, ka vecu indivīdu izzušana var radīt negatīvas sekas dabiskajām sistēmām.
Kolektīvās zināšanas un sociālā struktūra
Vecāki dzīvnieki, piemēram, ziloņi un orkas (zobu valzirbi), ir neaizstājamu kultūras zināšanu glabātāji, kas uztur sociālās struktūras savās grupās. Šīs zināšanas tiek nodotas jaunākajām paaudzēm un ir būtiskas izdzīvošanai. Piemēram, vecākas sievietes ziloņi spēj labāk atpazīt un novērtēt draudus. Savukārt postmenopauzes orku mātītes ir izcilas zivju medību vietu zinātājas.
Drauds ekosistēmu stabilitātei
Pētījumu autori brīdina, ka šo ilggadīgo indivīdu samazināšanās vai izzušana var novest pie populāciju straujas nestabilitātes un pat to pilnīgas izzušanas. Tāpēc ir nepieciešams mainīt attieksmi pret gados vecākiem dzīvniekiem, atzīstot to neatsveramo vērtību.
Kolektīvās atmiņas zaudēšana
Kūluma Brauna (Colum Brown) no Makvori universitātes (Macquarie University) pētījumi norāda uz būtisku problēmu, kas saistīta ar resursu ieguvi. Viņš uzsver, ka lielo zivju nozveja būtiski samazina populācijas kolektīvo atmiņu.
Nepieciešamība pēc aizsardzības stratēģijām
Pētnieki aicina nekavējoties izstrādāt efektīvas aizsardzības stratēģijas, kas īpaši vērstas uz veco indivīdu saglabāšanu. Tikai tādā veidā var nodrošināt ekosistēmu ilgtermiņa noturību un veselīgumu, ņemot vērā šo gadu gados uzkrāto pieredzi.