Līdz šim galvenā problēma esot bijis naudas trūkums. Taču nebija arī precīzu aprēķinu. Rudenī Veselības ministrija ziņoja, ka nepieciešami aptuveni 15 miljoni. Nupat apstiprinātajā 2026.gada valsts budžetā tam iedalīti 3 miljoni turpmākajiem trim gadiem. Ministrs neatbildēja, vai ar to pietiek.
Zāļu uzglabāšanā un apritē varētu iesaistīt lieltirgotavas. Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija apvieno trīs lielākos medikamentu vairumtirgotājus valstī – “Recipe plus”, “Tamro” un “Magnum Medical”. Tie pagājušajā gadā apgrozīja vairāk nekā 60% no zālēm Latvijā. Kopš apstiprināts informatīvais ziņojums, ministrija sarunas ar lieltirgotājiem nav veikusi.
Zāļu aprites plānos varētu iesaistīt arī aptiekas. Piemēram, miera laikos tās iztirgotu medikamentus, lai tiem nebeidzas derīguma termiņš, bet krīzes apstākļos būtu punkts to izsniegšanai iedzīvotājiem. Farmaceiti sarunās par zāļu apgādi krīzes situācijās nav iesaistīti.
Ministrija raidījumam norādīja, ka konkrētāku plānu nozares dalībniekiem tā grasās piedāvāt nākamā gada sākumā.
Uz galda esot arī iecere attīstīt vietējo zāļu ražošanu Latvijā. Tam naudu ministrs cer piesaistīt arī no Eiropas. Tā gan ir tikai ideja un konkrētāka plāna pagaidām nav.