Mūsdienas piedzīvojuši tikai daži no viņiem, tāpēc svarīgi no tieši šiem karavīriem uzzināt par toreiz pieredzēto. Aktieris Jēkabs Reinis palīdzot Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai cenšas vākt vēl dzīvi palikušo leģionāru liecības. Diemžēl asiņaino notikumu aculiecinieku ierinda ar katru gadu sarūk.
1943.–1944. gadā nacistiskā Vācija veica mobilizāciju. Lielākā daļa leģionāru nonāca dienestā piespiedu kārtā un karoja Waffen-SS sastāvā 15. un 19. latviešu divīzijā Austrumu frontē, vēlāk Latvijā, Kurzemē un Vācijā. Par atteikšanos dienēt draudēja bargi sodi. Pat nāvessods.
Tomēr daudzi palika okupētajā Latvijā, cerot, ka sabiedrotie palīdzēs atgūt brīvību. Tā vietā nonāk izsūtījumā. Un visu atlikušo dzīvi pieredz čekistu represijās. Un pieraduši par kara laikā piedzīvoto klusēt, jo karojuši nosacīti nepareizajā pusē.
Aktieris Jēkabs Reinis kopā ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību jau pirms vairākiem gadiem uzsākuši apjomīgu darbu, lai dokumentētu dzīvi palikušo leģionāru atmiņas. Viņi visi ir cienījamos gados – daži jau pārsnieguši 100 gadu slieksni. Neraugoties uz to, stāstījumi ir pilni spilgtiem epitetiem, kas ļauj sajust pārdzīvojumus, ko šie vīri pieredzējuši ierakumos.