Sabiedrībai jābūt zinošākai par Krievijas vēstījumiem, nodomiem un darbībām, jo tad būsim vairāk gatavi Krievijas plāniem pretoties, sacīja Kažociņš. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Rietumvalstu rīcību, kas laikus un ļoti atklāti ziņoja par Krievijas gatavošanos uzbrukt Ukrainai.
“Mēs varētu iedomāties sabotāžu mūsu enerģētikas infrastruktūrā. Mēs varētu tam blakus redzēt zemjūras vadu pāršķelšanu, ko esam jau piedzīvojuši. Un, ja enerģētika nav, ja uzbrūk arī informācijas tehnoloģijai un, ka valdības kā tādas nespēj runāt ar tautu, tad ir pavisam cits stāvoklis. Un tad mēs redzam, ka mēs drīzāk runājam par kognitīvu karu jeb tas ir daudz vairāk nekā dezinformācija. Kur potenciālais reālais ienaidnieks mēģina ietekmēt iedzīvotājus tādā veidā, ka viņi uzskata, ka ir labāk, ka var dzīvot mierīgu dzīvi vienalga, kas ir pie varas,”, tā Kažociņš.
Par ticamāko scenāriju viņš uzskata atsevišķus sabotāžas aktus, kuru līmenis liktu šaubīties par NATO 5. panta iedarbināšanu.
Vairāk skaties LTV “Panorāmas” sižetā