Viņaprāt, atklātībā ir jānodod daudz lielāka daļa no izlūku savāktās informācijas, ko saņem valdība, bet kas līdz iedzīvotājiem nenonāk. Sabiedrībai jābūt zinošākai par Krievijas vēstījumiem, nodomiem un darbībām, jo tad būsim vairāk gatavi Krievijas plāniem pretoties. Kā labo piemēru Kažociņš min rietumvalstu rīcību, kas laikus un ļoti atklāti ziņoja par Krievijas gatavošanos uzbrukt Ukrainai.
“Mēs taču zinām, ka krievi turpina skatīties uz zemūdens kabeļiem – gan enerģētikas, gan sakaru kabeļiem. Un, ja enerģētikas nav, ja uzbrūk arī informācijas tehnoloģijai un ja valdības kā tādas nespēj runāt ar tautu, tad ir pavisam cits stāvoklis. Un tad mēs redzam, ka mēs drīzāk runājam par kognitīvu karu jeb tas ir daudz vairāk nekā dezinformācija. Kur potenciālais reālais ienaidnieks mēģina ietekmēt iedzīvotājus tādā veidā, ka viņi uzskata, ka ir labāk, ka var dzīvot mierīgu dzīvi – vienalga, kas ir pie varas,” stāsta Kažociņš.
Vairāk skatieties sižetā!