Interdisciplināras diskusijas par komētas stāvokli
Starpzvaigžņu komēta 3I/ATLAS, visticamāk, ir saglabājusi savu integritāti pēc projugas garām Saulei, neskatoties uz plaši izplatītajām spekulācijām, ka tā būtu uzsprāgusi un sadalījusies daļās. Šādi apgalvojumi radās pēc tam, kad izdevums Futurism ziņoja par komētas fragmentāciju, kad tā atkal parādījās no Saules aizmugures. Šī interpretācija daļēji balstījās uz astrofiziķa Avi Lēba no Hārvardas Universitātes bloga ierakstiem, kur viņš, analizējot divu nelielu teleskopu iegūtos datus Spānijā, aprēķināja, ka 3I/ATLAS zaudējusi ievērojamu daļu savas masas.
A. Lēbs šajā sakarā atkal izvirzīja hipotēzi, ka 3I/ATLAS varētu būt ārzemju kosmosa kuģis. Tomēr lielākā daļa astronomijas ekspertu pieturas pie nostājas, ka komēta ir izdzīvojusi pēc periēlija (punkta, kas vistuvāk Saulei) un nav nekāds mākslīgs objekts. Tiek uzsvērts, ka vizuālie dati neatbalsta ideju par komētas sabrukšanu.
Astronomu novērojumi un pierādījumi par komētas veselumu
„Visos attēlos, ko esmu redzējis, komēta izskatās pilnīgi normāli un neskarta. Nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par kodola sadalīšanos,” norāda Cihcins Džans (Cichen Zhang), zinātniskais līdzstrādnieks no Lova observatorijas Arizonā. Šie apgalvojumi ir būtiski, jo 3I/ATLAS sasniedza savu periēliju 29. oktobrī. Pēc tam astronomi pastiprināti seko komētas gaitai, cenšoties iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par tās sastāvu.
Komētām raksturīga parādība ir gāzu izdalīšanās, kad tās sasilst, pietuvojoties Saulei. Ledus virsmāsa sublimējas gāzē, ko var pētīt. Šī izbrīvējusies gāze veido milzīgas strūklas, kas aptver komētu gāzu apvalkā jeb komā. Saules jonizējošā radiācija šos efektus pastiprina, tādēļ pat amatieru astronomi noteiktos apstākļos var novērot šīs detaļas. Pašlaik 3I/ATLAS Zemes novērotājiem pakāpeniski paceļas virs austrumu horizonta, un labos apstākļos to var ieraudzīt ar nelielu teleskopu lielākajā daļā Ziemeļu puslodes.
Skeptisms par Avi Lēba teorijām
Lielākā daļa astronomu ir pārliecināti, ka šis svešzemju viesis ir parasta komēta no nezināmas zvaigžņu sistēmas Mēness apkaimē. Avi Lēbs, analizējot izmestās vielas apjomu un 3I/ATLAS masu, secināja, ka, ja tā būtu tradicionāla komēta, tai vajadzētu būt ievērojami lielākai par novēroto laukumu. Viņš arī apgalvoja, ka pēc Saules pārlidojuma komētai bija jāsadalās vismaz 16 fragmentos, un ja tas nav noticis, to nedrīkst uzskatīt par dabisku kosmisku objektu.
“Es pārbaudīju Avi Lēba blogu, un šķiet, ka viņš ir uzcēlis kāršu namiņu, pamatojoties uz savu nepamatoto apgalvojumu par komētas paātrinājumu, kas ir acīmredzams komētas orbītas parametru sagrozījums, un ikviens, kas jebkad ir aprēķinājis komētas orbītu, uzreiz sapratīs, ka tā ir kļūda,” – norāda Cihcins Džans.
Piemēram, amatieru astronomu Maikla Bīhnera un Franka Nīblinga 9. novembrī uzņemtajos attēlos redzamas komētas izmestās strūklas, kas liecina par aktīvu sublimācijas procesu, nevis par sadalīšanos.
Rivalizējošie pētījumi un gaidāmie notikumi
Džeisons Raits (Jason Wright), Pensilvānijas štata universitātes profesors astronomijā un astrofizikā, savā blogā paudis, ka nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par 3I/ATLAS mākslīgo dabu. Viņš apstrīdējis desmit A. Lēba apgalvojumus par neparastām anomālijām un licis lietā nopietnas šaubas par Lēba kompetenci šajā jautājumā. Neskatoties uz teorētiskiem strīdiem, komēta turpina savu ceļu. Tiek prognozēts, ka šim starpzvaigžņu viesim būs maksimāli tuvs attālums no Zemes 19. decembrī. Šī ir otrā zināmā komēta, kas ierodas no citas zvaigžņu sistēmas (pēc 1I/’Oumuamua), un tās turpmāka izpēte var sniegt unikālu informāciju par citām galaktikas daļām.
Kamēr zinātnieku aprindās notiek apgalvojumu un datu analīze, 3I/ATLAS joprojām ir vērojams objekts, kas piesaista gan profesionāļu, gan amatieru interesi, nodrošinot retu iespēju pētīt starpzvaigžņu materiālu salīdzinoši tuvu Zemei.