Provokatīvs izteikums no valdības tuvuma
Japānas politiskajās aprindās un starptautiski rezonē vēl nepublicēts paziņojums, ka valstij, iespējams, ir nepieciešami kodolieroči pašu aizsardzībai. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šādu nostāju paudusi vārdā neminēta amatpersona, kas strādā tiešā Japānas premjerministres Sanajes Takaiči birojā un ir iesaistīta valdības drošības politikas izstrādē, ziņo ziņu aģentūra “Kyodo”. Šāds izteikums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā Japānas vēsturisko lomu un stingro neitralitātes politiku šajā jomā. Amatpersona sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka drošības jautājumos galu galā Japāna var paļauties tikai uz pašu spēkiem.
Paziņojums radījis bažas, ka tas varētu būt kā pārbaudes balloons, ko pēta Takaiči administrācija, lai novērtētu sabiedrības un politisko aprindu reakciju uz iespējamām izmaiņām ilgstoši ieviestajā kodolpolitiskajā kursā. Premjere Takaiči, kura ir konservatīva politiķe un stājās amatā 2025. gada 21. oktobrī, kļūstot par pirmo sievieti šajā postenī, jau iepriekš ir izrādījusi tendenci uz stingrāku aizsardzības politiku.
Trīs ne-kodolprincipi un drošības izaicinājumi
Japāna ir vienīgā valsts pasaulē, kas ir pieredzējusi kodolizmantošanu, tādēļ valstī pastāv ļoti spēcīga negatīva attieksme pret kodolieročiem. Kopš 1967. gada Japāna ievēro “Trīs ne-kodolprincipus”: neizstrādāt, nepieņemt un neļaut ievest kodolieročus savā teritorijā. Šie principi ir kļuvuši par pamatu valsts pēckara drošības doktrīnai. Tomēr pēdējā laikā reģionālās drošības vide, ko raksturo Ķīnas militārais uzplaukums, kā arī Ziemeļkorejas un Krievijas kodolieroču draudi, liek Tokijai pārskatīt savas nostādnes.
Amatpersona norādīja, ka, lai gan šie principi ir spēkā, reāli tos saglabāt, vienlaikus paļaujoties uz ASV “kodolicietvaru” (extended deterrence) kā aizsardzības garantu, ir neizpildāms uzdevums. Viņa arī atzina, ka, lai gan Japānai iegūtu kodolieročus, būtu “ļoti sarežģīti”, šādas baumas un diskusijas liecina par pieaugošu neapmierinātību ar esošo atkarību no sabiedrotajiem, īpaši, ņemot vērā neskaidrības par ASV politikas kursu.
Premjeres Takaiči personīgā nostāja
Iepriekš premjere Takaiči pati ir paudusi šaubas par šo principu, īpaši par trešo – “neļaut ievest” kodolieročus uz Japānas zemes. Viņa savā 2024. gada grāmatā minēja, ka šis punkts varētu nebūt reālistisks, ja ASV varētu būt nepieciešams izvietot savus kodolieročus uz Japānas teritorijas, lai atturētu pretiniekus. Lai gan pēdējā laikā viņa parlamentā no tiešas atbildes izvairījās, apgalvojot, ka vēl nav “īstais brīdis” runāt par konkrētu formējumu drošības dokumentu pārskatīšanā, šie notikumi apstiprina viņas konservatīvo tendenci un vēlmi stiprināt Japānas autonomiju aizsardzībā.
Valdības galvenais kabineta sekretārs Minoru Kihara gan centās mazināt bažas, apstiprinot, ka šobrīd principi joprojām tiek ievēroti kā politikas vadlīnijas. Tomēr baumas par iespējamiem kodolpolitikas grozījumiem ir radījušas saspringumu, jo daži valdošās Liberāli Demokrātiskās partijas (LDP) locekļi jau iepriekš ir atbalstījuši ideju par ASV kodolieroču izvietošanu uz Japānas ostām vai platformām.
Sabiedrības un politiskā pretestība
Jebkādas oficiālas izmaiņas šajā jautājumā, visticamāk, saskarsies ar ievērojamu pretestību pašu Japānas iedzīvotāju vidū. Vēsturiski kodolieroči ir tabu tēma, un atbalsts to ieviešanai, lai arī pēdējā laikā daži sabiedrības slāņi to apsver reģionālo draudu dēļ, joprojām ir minoritātes nostāja. Amatpersona, kura izteica sākotnējo viedokli, atzina, ka principu pārskatīšanai būs nepieciešams ievērojams politiskais kapitāls.
Analītiķi norāda, ka šī amatpersonas izteikšanās ir nozīmīgs signāls, ņemot vērā, ka Takaiči ir sabiedrotā bijušajam premjerministram Šindzo Abe, kura politika bija vērsta uz tradicionālo lomu un stingru nacionālo nostāju. Kamēr tiek veikta trīs stratēģisko drošības dokumentu – tostarp Nacionālās drošības stratēģijas – pārskatīšana, kas paredzēta pabeigt līdz 2026. gada beigām, šis temats, visticamāk, paliks aktuāls diskusiju centrā.