Palmu māja tagad ir viena no modernākajām viedajām ēkām Rīgā. Tai pilnībā nomainīts sienu un jumta segums, kā arī ierīkotas mūsdienīgas siltumapgādes, rasināšanas, apgaismojuma un gaisa apmaiņas sistēmas, ko vada automatizēta klimata kontrole.
Ierīkotas apsildāmas notekas, kas visu gadu savāc lietusūdeni turpmākai augu laistīšanai. Tehnoloģijas palīdz nodrošināt optimālus augšanas apstākļus augiem, uzlabo darba vidi darbiniekiem un samazina CO₂ emisijas.
“Siltumnīca augiem, cilvēkiem un planētai – tā ir Palmu mājas misija šodien,” saka LU Botāniskā dārza direktore Renāte Lagzdiņa, aicinot interesentus garajās svētku brīvdienās baudīt tropu brīnumus un mierpilnu atpūtu LU Botāniskajā dārzā.
Par LU Botāniskā dārza Palmu māju
LU Botāniskā dārza Palmu mājas vēsture sākās 20. gadsimta 30. gados. Sākotnēji tās augstums bija deviņi metri, pēcāk jumts pacēlās vēl augstāk – līdz 12 metriem. Taču 1960. gadu nogalē, liellapu fikusa vainagam sasniedzot jumtu, tika pieņemts lēmums būvēt jaunu ēku tās šodienas aprisēs – 550 m² platībā un 24 metru augstumā, kas durvis vēra 1972. gadā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Palmu mājā aug lielākā daļa no visas subtropu kolekcijas – vairāk nekā 200 dažādu nosaukumu augi, starp kuriem arī 25 dažādas palmu sugas un varietātes.
Te apskatāmi augi no visiem kontinentiem no apgabaliem ar subtropu klimatu; tostarp pasaulē retas un apdraudētas sugas – dažādlapu araukārija, reliktā metasekvoja, mūžzaļā sekvoja un kritiski apdraudētā dižā volēmija u.c. Te sastopams vairāk nekā 10 IUCN Sarkanajā sarakstā iekļautu sugu.
Piemēram, dižā volēmija ir iekļauta kritiski apdraudēto sugu kategorijā, bet dažādlapu araukārija ir vecākais zinānais dienvidu puslodes skujkoks, tā atrasta Kainozojas ēras Juras perioda nogulumos. Savukārt liellapu fikuss, kura dēļ kā jau minēts, pat ticis mainīts jumta augstums, šeit aug jau kopš Palmu mājas pirmsākumiem, tas ir – tam drīz varēs svinēt 100 gadu jubileju! Izmēros visiespaidīgāka palma ir Kanāriju fēnikspalmas varietāte, bet viens no Palmu mājas vēsturiski iespaidīgākajiem augiem ir Forstera hoveja, kuru 1939. gadā Botāniskajam dārzam uzdāvināja komponists Jāzeps Vītols.
Kopumā Palmu mājā apskatāmas 286 subtropu un tropu sugas, kā arī 116 kultivāri. Augu ģeogrāfiskā izcelsme aptver visu Zemeslodi – šeit sastopami augi no Austrālijas, Vidusjūras reģiona, Āfrikas, Ķīnas, Japānas, Tuvajiem Austrumiem, Dienvidamerikas u.c.
Gaismas festivāls un Palmu māja
Tiem, kas vēlēsies redzēt ne tikai Palmu māju, sākot no 20. decembra būs iespēja baudīt arī īpašo Gaismas festivālu “Ziemas nedarbi 3. Ziedu pasakas“, kurā būs apskatāmas dažādas instalācijas, kurās izmantota gaisma, lāzeri, video, projekcijas un multimediālie efekti.