Lēmums Pieņemts Pēc Ilgām Diskusijām
Liepājas pilsētas dome pagājušās nedēļas nogalē, ievērojot pēdējās nozīmīgās diskusijas, tomēr atbalstījusi ideju pilsētas publiskajā telpā uzstādīt mākslas objektu – rotaļīgu spīdīgu peldriņķi ar vienradža galvu. Kā informē portāls NRA, domes sēdē šis jautājums tika skatīts ar nopietnu iedziļināšanos, un galīgais lēmums tika pieņemts ar septiņu deputātu balsīm, saskaņojot darījumu par vides objekta izveidi.
Šis lēmums sekoja pēc pretrunīgiem vēstījumiem un iebildumiem no atsevišķām domes komitejām. Iepriekš gan Izglītības, kultūras un sporta komiteja, gan Finanšu komiteja bija paudušas noraidošu nostāju pret projekta virzību, radot pat bažas par Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmas norises gaitu. Tomēr pilns domes sastāvs tagad ir devis zaļo signālu realizācijai.
Projekta Izcelsme: “Pūtiens” un Vēju Pilsētas Metafora
Objekts ar nosaukumu “Pūtiens” tika izraudzīts jau pirms gada notikušajā starptautiskajā metu konkursā, ko rīkoja nodibinājums “Liepāja 2027”. Konkursa mērķis bija radīt laikmetīgu un oriģinālu mākslas darbu, kas atspoguļotu Liepājas identitāti kā “vēju pilsētu”. Konkursā uzvarēja Latvijas mākslinieks Krišs Salmanis ar savu konceptu. Viņa ideja paredzēja spoguļmetāla skulptūru – milzīgu peldriņķi ar vienradža galvu, kas šķietami “aizpūsts no jūras” un ar savu ragu “iedūries” zemē.
Mākslinieks Salmaņa piedāvājums bija apspēlēt tieši Liepājas vēju tēmu, radot vizuāli pievilcīgu un interaktīvu elementu pilsētvidē.
Skulptūras izveidei tiek paredzēts valsts budžeta finansējums 60 000 eiro apmērā, kas vēl vairāk uzsvēra diskusiju nozīmīgumu un saistību ar valsts mēroga kultūras notikumiem.
Deputātu Iebildumi un Bažas
Neskatoties uz konkursa rezultātu un mākslinieka vīziju, atsevišķi deputāti pauda bažas, kas pārsniedza vienkāršu estētisku novērtējumu. Viens no galvenajiem iebildumiem, ko izteica deputāts Jānis Vilnītis (LRA) Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, bija saistīts ar objekta izvietojuma vietu – Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojumu. Vilnītis uzskatīja, ka šī vieta nav piemērota, jo tās tuvumā atrodas jūgendstila arhitektūras objekti, un ierosināja meklēt alternatīvu, piemēram, tuvāk jūrai.
Citi deputāti apšaubīja pašu vienradža tēlu, norādot, ka tam neesot tiešas saistības ar Liepājas vēsturi. Tika izteiktas arī pragmatiskākas pretenzijas, piemēram, par to, ka vizualizācijās nav redzams vietas labiekārtojums, ieskaitot apgaismojumu. Deputāts Uldis Hmieļevskis norādīja uz riskiem, ka sliktas vides dēļ, līdzīgi kā citā mazākā skulptūrā Jūrmalas parkā, zāle varētu tikt izmīdāta.
Tomēr Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš (Liepājas Partija) aizstāvēja projektu, akcentējot laikmetīgās mākslas būtību. Viņš uzsvēra, ka pretrunas ir normāla laikmetīgās mākslas sastāvdaļa, kas atspoguļojas gan deputātu, gan sabiedrības viedokļos.
Pilsētas Attīstība un Objekta Pārvietošanas Plāns
Pēc domes atbalsta saņemšanas, Liepājas Būvvaldei ir uzdots līdz 2027. gada 1. jūlijam iesniegt priekšlikumus par vides objekta uzstādīšanai piemērotākajām vietām pilsētvidē. Šis termiņš saskan ar intensīvāko Eiropas kultūras galvaspilsētas aktivitāšu periodu.
Sākotnēji objekts plānots nostiprināts Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā, taču tas nav paredzēts kā pastāvīga instalācija. Jau šobrīd ir noteikts, ka 2028. gadā vides objekts tiks pārvietots uz citu pilsētvides vietu. Jaunā lokācija tiks saskaņota ar domi, pamatojoties uz Būvvaldes priekšlikumu. Šāds solis ļauj mākslas darbam kalpot kā pagaidu akcentam pilsētas centrā, vienlaikus plānojot tā ilgtspējīgāku integrāciju pilsētvidē nākotnē.
Sabiedrības Reakcija un Ietekme uz Kultūras Programmu
Lai gan politiskā sarunā bija jūtama spriedze, publiskajā telpā un sociālajos tīklos uzrunātie liepājnieki izteikuši pozitīvu attieksmi pret šo ideju. Iedzīvotāji, piemēram, Patrīcija, norādīja, ka šāda skulptūra derētu pilsētai, kura lepojas ar savu vētru un vēju, un ka konkrētā vieta, kur paredzēta uzstādīšana, šobrīd netiek pietiekami izmantota.
Kultūras ministrija iepriekš bija paudusi neizpratni par komiteju balsojumiem, uzsverot, ka mākslas norisēs nedrīkst notikt politiska iejaukšanās, īpaši projektos ar valsts līdzfinansējumu, kas saistīti ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Domes lēmums tagad varētu mazināt šo spriedzi un nodrošināt projekta gaitu, ļaujot “Pūtienam” kļūt par jaunu pilsētas vizuālo zīmolu, vismaz uz noteiktu laiku.