Noslēgušās trīs dienu garās sarunas Floridas štata Maiami pilsētā starp ASV un Ukrainas delegācijām. Abas puses kopīgā paziņojumā sarunas raksturoja kā produktīvas un konstruktīvas, taču ne par kādiem izrāvieniem neziņoja. Sarunās ukraiņi tikušies arī ar Eiropas pārstāvjiem.
Ukrainas delegācijas vadītājs, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs skaidroja, ka sarunās galvenā uzmanība pievērsta četriem svarīgākajiem dokumentiem, pie kuriem darbs turpinās. Runa ir par 20 punktu miera plānu, daudzpusēju vienošanos par drošības garantijām, divpusēju nolīgumu par drošības garantijām no ASV un ekonomikas attīstības plānu. Umerovs atzina, ka puses īpaši koncentrējušās uz turpmāko pasākumu grafiku un secību. Ukraina, ASV un Eiropa sarunās centušās saskaņot kopīgu stratēģisko pieeju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sarunas raksturoja kā konstruktīvas, norādot, ka tās virzās uz priekšu diezgan straujā tempā. Tomēr Zelenskis arī brīdināja, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, vai Krievija jutīs nepieciešamību patiešām izbeigt karu. Zelenska ieskatā spiedienam pret Krieviju ir jāpieaug, tādēļ šonedēļ, arī pat Ziemassvētku nedēļā, kad politiskā aktivitāte visā pasaulē mazinās, Ukraina joprojām uzturēs saziņu ar saviem partneriem.
Līdz ar ukraiņiem Floridā atrodas arī Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs, kurš arī ticies ar ASV pārstāvjiem. ASV sūtnis Stīvens Vitkofs tikšanos ar Dmitrijevu raksturoja kā produktīvu un konstruktīvu. Dmitrijevam jānoskaidro, ko Ukraina ar Rietumu partneriem izstrādājuši plānā, un jāziņo atpakaļ Maskavai.
Kremlis pēdējos dienu laikā noraidījis trīspusējas sarunas starp ASV, Ukrainu un Krieviju, taču atsaucies Francijas ierosinājumam, proti, sarīkot tikšanos starp Putinu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Francijas prezidents izteicies, ka Eiropai un Ukrainai varētu būt lietderīgi atkal sākt runāt ar Putinu, lai tiešā veidā iesaistītos sarunās ar Maskavu par kara izbeigšanu. Lai gan tikšanās būtu divpusēja, Makrons pēc tām informēšot Ukrainas prezidentu Zelenski un Eiropas partnerus.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2025. gada novembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas un ekspertu vērtējumā bija ļoti labvēlīgs tieši Kremlim.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Atjaunotā plāna detaļas netika atklātas, taču mediji ziņoja, ka tas tika saīsināts. Šobrīd tajā iekļauti 20 punkti un vairāk ievērotas Kijivas intereses, tostarp ASV piedāvājusi drošības garantijas, kas izstrādātas pēc NATO 5. panta principa. Krievija līdz šim noraidījusi visus labojumus, bet Ukraina atzinusi, ka vissmagākās ir sarunas par teritoriju sadali.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu