Laikā, kad iegādājamies Ziemassvētku dāvanas un sarūpējam visu vajadzīgo svētku mielastam, īpaši pievēršam uzmanību cenām un tam, ko varam vai nevaram atļauties pirkt. Kā aizvadāmā gada norises pasaulē un Latvijā ietekmējušas cenu izmaiņas? Vai ir bijusi ietekme centieniem mazināt pārtikas cenas? Ko cenu izmaiņas vēsta par mūsu ekonomikas situāciju? Un kas šajā jomā sagaidāms nākamajā gadā? Par to pirmdien, 22. decembrī, pulksten 12 raidījumā “Spried ar Delfi” žurnāliste Laura Ozoliņa izjautās Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju Ingūnu Gulbi un “SEB bankas” ekonomistu Daini Gašpuiti.
Latvijā pārtikas cenas veikalos sāk sekot tendencēm pasaulē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš minēja, ka iepriekšējos gados Latvijā bija novērota tendence, ja pasaulē cenas pārtikai auga, arī Latvijā cenas “gāja līdzi”, bet, ja pasaulē pārtikas cenas kritās, Latvijā tās saglabājās iepriekšējā līmenī un nesamazinājās.
“Pamazām izskatās, ka cenas tomēr sāk sekot pasaules tendencēm – ja pasaulē krīt, tad pie mums arī sāk krist,” sacīja Kazāks.
Viņš arī pauda, ka pārtikas cenu jautājumā ļoti liela loma ir iedzīvotājiem, kuri balso ar savu naudas maciņu, iegādājoties preces.
Tiek ziņots arī, ka Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,9%.
Savukārt 2026. gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no šogad jūnijā prognozētajiem 2,1% līdz 3,2%, bet 2027. gadam gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta no 2,8% līdz 2,9%. Savukārt 2028. gadā Latvijas Banka prognozē inflācijas pieaugumu 3,6%.
Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā – šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri – pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.
Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Cenas.
Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit