Hermanis pauž vilšanos un aptur vēlēšanu sistēmas maiņas virzību
Režisors Alvis Hermanis ir paziņojis, ka vairs nevirzīs ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, ko aktīvi darīja biedrības “Bez partijām” ietvaros. Viņa lēmumu motivējis plašas sabiedrības atbalsta trūkums šai ambiciozajai iniciatīvai. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Hermanis sociālajos tīklos paudis īpašu kritiku par sabiedrības pasivitāti, noslēdzot savu vēstījumu ar skarbiem vārdiem: “Šai sabiedrībai es vairs neticu. Tā ir bezcerīga.”
Režisors norādījis, ka viņam bija nepieciešams sabiedrības atbalsts, lai realizētu biedrības mērķus, kas paredzēja pāreju uz sistēmu, kurā deputātu korpusa sastāvs būtu atkarīgs no personībām, nevis partiju sarakstiem. Šī vīzijas īstenošana prasīja plašu atbalstu, ko Hermanis nav sagaidījis. Lai gan privāti daudzi izteikuši atbalstu idejai, publiskā solidaritāte vai aktīva līdzdalība tomēr nav bijusi pietiekama, lai uzturētu iecerēto kursu.
Kritisks viedoklis par atbalsta formu un iekšējiem procesiem
Alvis Hermanis skaidrojis, ka liela daļa atbalstītāju atbalstu pauduši tikai privāti. Viņaprāt, izšķirošu lomu spēlēja tieši publiska atbalsta neesamība no sabiedrības, it īpaši no ietekmīgiem pārstāvjiem. Bez šā publiskā atbalsta Hermanim, kā viņš pauž, pietrūka aizmugures, lai spētu pretoties citiem spēkiem, kas centušies ietekmēt organizācijas kodolu.
“Man diemžēl pietrūka aizmugures un atbalsta no sabiedrības, lai tam pretotos,” atzīst Hermanis, piebilstot, ka daudzie atbalstītāji no tautas šajā situācijā maz varējuši palīdzēt.
Papildus vilšanās par ārējo atbalstu, režisors arī norādījis uz iekšējiem konfliktiem. Viņš paudis, ka pie biedrības kodola esot sākts “lipināt klāt” cilvēkus no “pretējās nometnes”, kuri simbolizējuši tieši to “sistēmu”, pret kuru organizācija sākotnēji protestēja. Šī dinamika, kopā ar sabiedrības netiešo nostāju, noveda pie lēmuma atkāpties no idejas tiešas virzīšanas.
Biedrības “Bez partijām” sākotnējie mērķi un aiziešanas konteksts
Biedrība “Bez partijām” tika dibināta ar mērķi apvienot domubiedrus, lai izstrādātu valsts attīstības plānu, primāri tiecoties panākt izmaiņas vēlēšanu kārtībā. Ideja bija veidot taisnvienīgāku un caurspīdīgāku politisko sistēmu, kurā vēlētājs balsotu par konkrētiem politiķiem, nevis partiju sarakstiem. Šī vīzija būtībā aicināja likvidēt “partiju karteli” un pāriet uz “brīvu personību” pārvaldi. Jāpiemin, ka šāda pārvaldes modeļa ilgtermiņa prakse demokrātiskās iekārtās nav plaši izplatīta.
Jāatgādina, ka īsi pēc biedrības dibināšanas, kura notika 11. novembrī, no tās jau bija izstājies viens no dibinātājiem, Jāzeps Baško, atsaucot savus iepriekšējos aicinājumus citiem iesaistīties. Lai gan Baško turpināja atbalstīt pārnesamās balss vēlēšanu sistēmas ideju, viņa ceļu šķiršanās no domubiedriem bija saistīta ar atšķirīgiem uzskatiem un pieejas veidiem.
Nākotnes perspektīvas un iespējamā taktikas maiņa
Alvja Hermaņa aiziešana iezīmē nozīmīgu pavērsienu kustībā, kas mēģināja mainīt Latvijas politisko ainavu. Lai gan viņš pats ir nolēmis atkāpties no idejas tiešas virzīšanas, ir norādes, ka kustība “Bez partijām” varētu mainīt savu taktiku, koncentrējoties uz vēlēšanu kārtības maiņas popularizēšanu tieši reģionos, jeb, kā daži avoti min, veidojot kustību “no apakšas”.
Daži politiskie komentētāji uzsvēruši, ka Hermaņa izteikumi, kas bieži publicēti sociālajos medijos, ir uztverami vairāk kā radošs žests vai mākslinieka refleksija, nevis detalizēts politisks piedāvājums. Tomēr viņa kritika norāda uz plašāku problēmu – sabiedrības iesaistes zemo līmeni un, iespējams, ilūziju par atbalsta apjomu, ko rada sociālo tīklu “burbuļi”. Hermaņa aiziešana no tiešās politiskās aktivitātes šajā jomā atstāj jautājumu par to, vai ideja par vēlēšanu sistēmas maiņu zaudēs savu impulsu vai tiks realizēta citā, mazāk centralizētā formā.