ES Līderu Sanāksme: Ukrainas Liktenis Līdzsvarā
Briselē, 2025. gada decembrī, pulcējušies 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāji, lai risinātu jautājumu, kas tiek dēvēts par izšķirošu visas reģiona drošībai nākamajos gados – nodrošināt Ukrainai ilgtermiņa finansiālo un militāro palīdzību apjomā vismaz 90 miljardi eiro līdz 2027. gadam. Kā ziņo telekanāls TV3, šī Eiropadomes sanāksme ir kļuvusi par kritisku momentu, kurā Eiropai jārāda gan politiskā griba, gan spēja rīkoties proaktīvi, nevis tikai reaģēt uz notikumiem. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pirms samita uzsvēra, ka lēmums nav tikai par finanšu apjomiem, bet par patiesa miera nodrošināšanu, kas aizsargātu gan Kijivu, gan visu Eiropas Savienību.
Situācija Ukrainā ir sasniegusi punktu, kad bez stabilas un paredzamas ārējās palīdzības valsts ekonomika, kas jau vairākus gadus funkcionē kara režīmā, var saskarties ar nopietnu budžeta iztrūkumu jau nākamā gada pavasarī. Lai gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lēš, ka Ukrainas kopējās vajadzības nākamajiem diviem gadiem varētu sasniegt pat 137 miljardus eiro, ES fokuss ir uz savu daļu – 90 miljardiem eiro. Daļa no nepieciešamā finansējuma tikšot piesaistīta arī no citiem Kijivas starptautiskajiem partneriem, tostarp Apvienotās Karalistes un Kanādas.
Tuska Asais Vēstījums: Cena, Ko Jāmaksā
Sanāksmes vissarežģītākais jautājums ir nevis pati summa, bet veids, kā šo finansējumu nodrošināt, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos viedokļus par riska sadali. Šajā kontekstā īpaši asi izteicās Polijas premjerministrs un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, kurš, kā ziņo avoti, visiem dalībniekiem adresējis skarbu brīdinājumu: “Vai nu nauda šodien, vai asinis rīt”. Šis izteiciens paredz tiešu korelāciju starp šodienas finansiālo atbalstu un turpmāko drošības situāciju Eiropā, dodot noprast, ka bez aktīvas palīdzības Ukrainai, Krievijas agresija varētu nostādīt bloku citā, daudz bīstamākā situācijā.
Diskusijās tiek apsvērti divi galvenie finanšu piesaistes scenāriji, kas ir kļuvuši par smagu pārbaudījumu vienprātībai. Viens no tiem paredz izmantot tā saukto “reparāciju aizdevumu”, kas nozīmē līdzekļu aizņemšanos no finanšu tirgiem, bet ar nodrošinājumu, kas piesaistīts no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem ES institūcijās. Otrais variants ir brīvprātīgas divpusējas dotācijas no dalībvalstīm, kas pēc tam tiktu novirzītas Kijivai.
Juridiskais Dilemma: Beļģijas Iebildumi un Krievijas Aktīvi
Jautājums par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu rada ievērojamu juridisku un politisku spriedzi. Konkrēti, Beļģija, kur atrodas starptautiskās kompānijas “Euroclear” galvenā mītne – Krievijas aktīvu depozitārijs – ir paudusi nopietnas bažas. Beļģijas premjerministrs ir nosaucis šo shēmu par “fundamentāli nepareizu” un potenciāli bīstamu, jo pastāv risks, ka tiesas procesa gadījumā, ja Krievija gūs panākumus, Beļģijai nāktos pašai atmaksāt šos līdzekļus. Maskava jau ir draudējusi ar tiesvedību šādā scenārijā. Lai novērstu šo risku, tiek prasīts, lai visas ES valstis kopīgi uzņemtos konsolidētu saistību atmaksāt līdzekļus gadījumā, ja tiesa lems par aktīvu atgriešanu Krievijai, tomēr citas dalībvalstis nevēlas uzņemties šādu kolektīvo finanšu risku.
Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir skaidra: kā norādīts Ārlietu ministrijas pārstāvju viedokļos, Rīga stingri iestājas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas finansiālā atbalsta nodrošināšanai. Latvijas pārstāvji uzsver, ka šāds solis ir būtisks ne tikai Ukrainas atbalstam, bet arī kopējās ES drošības stiprināšanai, ierobežojot agresoru. Latvijai, kā austrumu pierobežas valstij, ir īpaši svarīgi, lai atbalsta mehānismi tiktu pieņemti nekavējoties un būtu pietiekami apjomīgi, ņemot vērā drošības un sociālekonomiskos izaicinājumus, ko rada Krievijas agresija.
Daudzgadu Budžets un Neskaitāmas Prioritātes
Lai gan Ukrainas jautājums dominē šajā decembra sanāksmē, uz galda ir arī citas svarīgas tēmas, kas skar Eiropas Savienības nākotnes finansēšanas pamatus. Līderi spriež par nākamā daudzgadu budžeta shēmas projektiem laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Latvijai un citām līdzīgām valstīm ir būtiski, lai jaunajā budžetā tiktu saglabāts un attiecīgi palielināts finansējums kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), lai nodrošinātu konverģenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr pastāv bažas, ka krīzes situācijas varētu novirzīt līdzekļus no šiem attīstības mērķiem uz neatliekamu krīžu risināšanu, ko Latvijas pārstāvji nevēlas pieļaut.
Eiropas Komisija, izstrādājot priekšlikumus, centusies nodrošināt elastību, lai atbilde uz Ukrainas vajadzībām būtu efektīva neatkarīgi no kara gaitas. Šis finanšu atbalsta mehānisms ir veidots tā, lai nodrošinātu valsts funkciju uzturēšanu, pensiju un algu izmaksas, kā arī infrastruktūras atjaunošanu, pat ja tiešie kaujas darbība notiek. Tas apliecina, ka ES ir pārgājusi uz ilgtermiņa stratēģisku atbalsta plānu, nevis tikai īslaicīgu reaģēšanu uz frontes vajadzībām. Lēmuma pieņemšanas process solās būt ilgs, jo nepieciešams pārvarēt iekšējo bloku pretestību un vienoties par mehānisma juridisko un finansiālo drošību.
Stratēģiskā Nozīme un Signāls Pasaulei
Šī lēmuma nozīme sniedzas ārpus vienkāršiem finanšu pārskaitījumiem. Tas ir spēcīgs signāls gan Krievijai, gan Ukrainai, gan arī pasaules sabiedrībai par ES nelokāmo pozīciju. Neveiksme vienošanās panākšanā radītu iespaidu par ES institucionālo vājumu un nespēju stāties pretī ģeopolitiskiem izaicinājumiem, kas varētu mudināt agresorvalsti uz tālāku eskalāciju, tieši kā brīdinājis Tusks. Šāda vilcināšanās rada arī bažas Ukrainas iekšienē, kur, kā minēts, jau iepriekš izskanējušas bažas par iespējamiem korupcijas skandāliem, kas varētu apdraudēt uzticēšanos starp atbalstītājiem un saņēmējiem. Tādēļ finanšu kanālu caurspīdīgums un atbildība ir tikpat svarīga kā pašu līdzekļu summa.
Līderu spēja vienoties šajā jautājumā būs galvenais rādītājs Eiropas spējai pieņemt drosmīgus lēmumus krīzes apstākļos. Vienošanās par 90 miljardiem eiro apliecinās, ka ES ir gatava investēt savā drošībā, atzīstot, ka Ukrainas spēja turpināt cīņu ir tieši saistīta ar Eiropas mieru un stabilitāti. Atliekot lēmuma pieņemšanu, tiek zaudēts dārgais laiks, kas tieši ietekmē situāciju frontē, liekot atbildīgajiem amatpersonām rīkoties ar pēdējo iespējamo steidzamību.