Jauni spēki ES līderu sanāksmē rada šķelšanos par Ukrainas nākotni

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu sanāksme Briselē šonedēļ notiek sarežģītā gaisotnē, jo uz tās pulcējušies jau trīs politiskie spēki, kuri pauduši nopietnas bažas par turpmāko atbalstu Ukrainai un, jo īpaši, par iesaldīto Krievijas aktīvu izmantošanu šiem mērķiem. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šāda tendence liecina par jauna, eiro skeptiski noskaņota bloka veidošanos, kas varētu būtiski mainīt ES lēmumu pieņemšanas dinamiku, īpaši ārpolitikas jautājumos. Līderu diskusijas fokusējas uz nepieciešamību palielināt atbalstu Kijivai, tomēr atsevišķu dalībvalstu pretestība rada nopietnus šķēršļus vienprātības panākšanai. Šī situācija aktualizē ilgstoši jūtamo spriedzi starp tām dalībvalstīm, kas stingri atbalsta Ukrainu, un tām, kas pieprasa fiskālu piesardzību vai ir skeptiskākas pret turpmāku finansiālu iesaisti, kas pārsniedz iepriekšējos apjomus.

Pretestības kodols: Trīs valstis pret palielinātu palīdzību

Galvenais nesaskaņu cēlonis, kas izvirzās priekšplānā, ir tieši jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai, īpaši izmantojot līdzekļus, kas iegūti no iesaldītajiem Krievijas aktīviem. Šo aktīvu mobilizācija ir sarežģīts juridisks un politisks process, kurā Beļģija un «Euroclear» depozitārijs vēl nav atrisinājuši tehniski-finansiālus šķēršļus, lai gan ES jau vienojusies par līdzekļu iesaldīšanu uz nenoteiktu laiku. Tiek uzsvērts, ka tieši šo līdzekļu izmantošana ir viens no ticamākajiem scenārijiem plašāka reparāciju aizdevuma veidā. Tomēr trīs līderi, kas pauduši opozīciju, cenšas bloķēt vai vismaz ievērojami samazināt šo atbalsta palielinājumu. Šo jauno „eiro skeptiķu” dinamiku bieži vien salīdzina ar iepriekšējo Višegrādas grupas (V4) formātu, lai gan šoreiz akcenti ir mazliet citādāki un centrējas uz makroekonomiskajiem riskiem un nacionālo interešu aizstāvību ES budžeta kontekstā, atšķirībā no agrākajiem jautājumiem par migrāciju vai tiesiskumu.

Ukrainas drošības garantijas un ASV ietekme

Situāciju kompleksāku padara arī aktuālie miera sarunu virzieni, kas notiek paralēli ES samitam. Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps novembrī parakstīja miera plānu, kas pēc ekspertu vērtējuma bija ļoti labvēlīgs tieši Kremlim, Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību. Šis pavērsiens palielināja spiedienu uz ES un Ukrainas līderiem, kuri Ženēvā centās panākt izmaiņas šajā piedāvājumā. Ukraina, savukārt, ir paudusi gatavību atteikties no mērķa iestāties NATO, taču tikai tad, ja pretī saņems juridiski saistošas un stabilas drošības garantijas, galvenokārt no ASV. Šīs garantijas ir cieši saistītas ar jautājumu par Donbasa reģiona nākotni, kurā Krievija pieprasa Ukrainas spēku izvešanu no vēl neieņemtajām daļām. Šīs sarunu nianses tiešā veidā ietekmē Briseles lēmumus, jo Eiropas atbalsta apjoms tiek uztverts kā demonstrācija par gatavību uzņemties atbildību par Ukrainas nākotni, ja ASV nostāja kļūst mazāk konsekventa. Latvijas premjerministre Evika Siliņa, vērtējot Eiropas Komisijas (EK) plānus bruņošanās jomā, gan atzinīgi novērtējusi EK iniciatīvas, vienlaikus uzsverot, ka Latvija saglabās tiesības iegādāties ieročus arī no ASV.

Jaunā eiroskeptiskā dinamika un tās sekas

Šīs jaunveidotās koalīcijas nostāja ir īpaši satraucoša tiem, kas Eiropas Savienībā vēlas stiprināt kopīgo ārējo politiku, īpaši ņemot vērā, ka Ukrainas atbalsta plāns 40 miljardu eiro apmērā jau iepriekš nebija virzījies uz priekšu, kā cerēts. Līdz ar šo jauno bloku, kas visticamāk, ietver valstis, kas jau iepriekš ir izrādījušas pretestību centralizētiem ES lēmumiem, lēmumu pieņemšana par turpmāku finansiālo un militāro atbalstu var kļūt gandrīz neiespējama bez būtiskām atlaidēm. Šī dinamika atspoguļo plašāku tendenci Eiropā, kur pēdējo gadu notikumi, piemēram, mainīgā ASV ārpolitikas trajektorija, liek dalībvalstīm vairāk paļauties uz pašu spējām un uzdot jautājumus par ES fiskālo solidaritāti. Tiek uzsvērts, ka Eiropai ir jāparāda, ka tā ir spējīga uzņemties rūpes par savu reģionu. Šobrīd Eiropadomes prezidents Košta ir paudis stingru nostāju, apgalvojot, ka sanāksme nebeigsies bez lēmuma par finansējumu Ukrainai, taču situācija liecina, ka tieši opozīcijas spēks var uzspiest pārrēķināties ar pieejamajiem resursiem.

Secinājumi Eiropas un Latvijas kontekstā

Jaunā bloka parādīšanās ir skaidrs signāls, ka ES robežojas ar jaunu politisko fāzi, kurā nacionālās intereses un bažas par valstu parādiem un fiskālo telpu kļūst par centrālo tēmu, pat ja tā kalpo kā arguments pret steidzamu ārpolitikas atbalstu. Latvijas, kā Austrumeiropas valsts, kurai Ukrainas notikumu sekas ir vistiešākās, šīs kavēšanās un bloku veidošanās ir īpaši nozīmīga. Kamēr Ukrainas aizsardzības industrija, pēc pieejamās informācijas, ir piedzīvojusi iespaidīgu pieaugumu pēdējos gados, spēja efektīvi izmantot starptautisko finansiālo atbalstu ir atkarīga no vienprātības Briseles gaiteņos. Līdz ar to, šī samita iznākums un tas, vai jaunais eiro skeptiķu bloks spēs uzturēt savu pozīciju, noteiks ne tikai ES ārpolitikas spēju nākamajā periodā, bet arī Ukrainas spēju uzturēt atbalsta fronti līdz miera sarunu reālam rezultātam.