Valdība otrdien atbalstīja Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumu, kas iepriekš sacēla vētru sociālajos tīklos. 

“Facebook” klejoja ieraksti, ka top likums, ar kuru cenzēšot iedzīvotāju viedokli. “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekts “Re:Check” noskaidroja, ka likuma mērķis ir tieši pretējais – aizstāvēt aktīvistus, lai viņus par kritisku viedokli nevarētu nepamatoti iesūdzēt tiesā. 

Likumprojekts un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā otrdien apstiprināti valdībā. To mērķis ir stiprināt aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām. Tieslietu ministrijā informēja, ka izmaiņas stiprinās vārda brīvību un sabiedrības tiesības saņemt pilnvērtīgu un kvalitatīvu informāciju, nodrošinot lielāku neatkarību žurnālistiem, redakcijām, pilsoniskajiem aktīvistiem un pētniekiem, aizsargājot pret ļaunprātīgām tiesvedībām un mazinot pašcenzūras risku.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) iezīmēja problēmu, ka stratēģiskās tiesvedības arvien biežāk tiek izmantotas, lai radītu finansiālu un psiholoģisku spiedienu uz žurnālistiem, pilsoniskajiem aktīvistiem, pētniekiem un citām personām, veicinot pašcenzūru un apdraudot vārda brīvību. Ministre norādīja, ka pašlaik tiesām trūkst efektīvu instrumentu šādu prasību agrīnai atpazīšanai un novēršanai. Tādēļ likumprojektu mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kuri darbojas sabiedrības interesēs, no ļaunprātīga tiesvedību spiediena. 

Likumprojekti paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pārņemšanu Latvijas tiesību sistēmā, ieviešot aizsardzības mehānismus personām, kuras sabiedrības interesēs pauž viedokli vai izplata sabiedriski nozīmīgu informāciju un pret kurām tiek celtas acīmredzami nepamatotas vai ļaunprātīgas civiltiesiskās prasības.

Likumprojekti paredz:

  • skaidri definēt, kas ir uzskatāma par darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu aizsardzībai;
  • noteikt pazīmes, pēc kurām identificējamas ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības; 
  • ieviest procesuālās garantijas personām, pret kurām vērsta tiesvedība, tostarp iespēju tiesai izbeigt tiesvedību, uzlikt prasītājam pienākumu segt atbildētāja tiesāšanās izdevumus vai piemērot naudas sodu;
  • nodrošināt aizsardzību arī gadījumos, ja stratēģiska tiesvedība ierosināta ārpus Eiropas Savienības.

Vienlaikus likumprojekti neierobežo personu tiesības vērsties tiesā, neaizliedz celt prasības par goda un cieņas aizskaršanu un nenodrošina imunitāti pret civiltiesisko atbildību. Aizsardzības mehānismi netiks piemēroti gadījumos, ja sabiedrības interešu aizsegā tiek izplatīta dezinformācija vai apzināti nepatiesa informācija. Lēmumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu katrā konkrētajā lietā pieņems tiesa, individuāli izvērtējot apstākļus.

Tieslietu ministrijā uzsvēra, ka jaunais regulējums ir vērsts uz demokrātisko vērtību, vārda brīvības un sabiedriskās diskusijas aizsardzību, nevis cenzūras ieviešanu. 

Direktīva dalībvalstīm jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. maijam.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu