Pirmo reizi kopš NATO Aizsardzības inovāciju akceleratora Ziemeļatlantijas reģionam (NATO DIANA) inovāciju programmas starta 2022. gadā atbalstu saņēmis arī Latvijas jaunuzņēmums – “Deep Space Energy”, lepojas Aizsardzības ministrijā (AM). Uzņēmums startēja kategorijā “Noturīgas darbības kosmosā”.
“Deep Space Energy” nodrošina noturīgu elektroenerģijas padevi kosmosā, kas balstīta uz mērogojamām radioizotopu sistēmām.
AM eksperti portālam “Delfi” pauž, ka kopumā NATO DIANA Austrumu sardzes valstis (Baltijas valstis, Polija, Rumānija u.c.) ir guvušas redzamu progresu 2026. gada uzsaukumā, veidojot aptuveni 10% no kopējā atlasīto uzņēmumu skaita (startējot galvenokārt kiberdrošības, autonomo sistēmu un enerģētikas jomās) un veido pozitīvu tendenci (iepriekšējo gadu statistika rādīja 3-5%) inovāciju sadalījumam visā aliansē, ne tikai Rietumos.
Uzņēmumiem, kas saņēmuši NATO DIANA atbalstu, tostarp Latvijas jaunuzņēmumam “Deep Space Energy”, tiks nodrošināts grants 100 000 eiro apmērā. To ir iespējams palielināt līdz 300 000 eiro, turpinot veiksmīgu darbu akceleratorā, informē ministrijā. Tāpat ir pieejama mentoringa programma un piekļuve vairāk nekā 200 testēšanas centriem Eiropā un Ziemeļamerikā.
NATO DIANA konkursa laureāti iegūs arī zināšanas par aizsardzības iepirkuma procesiem un tīklošanās iespējas ar aizsardzības nozares produktu gala lietotājiem, potenciālajiem investoriem un nozares partneriem.
Uz Mēness ir problēma
“Deep Space Energy” tehnoloģijas princips ir balstīts konceptā, ka visu nepieciešamo kosmosam jāveido no kosmosa resursiem, lai tam netērētu Zemes resursus. “Mūsu mērķis ir saražot elektroenerģiju kilovatstundās, līdzīgi kā uz Zemes, un piegādāt to kosmosa aģentūrām un privātajiem uzņēmumiem, kuri ilgtermiņā grib izmantot Mēness lietderīgos izrakteņus,” skaidro “Deep Space Energy” līdzdibinātājs un vadītājs Mihails Ščepanskis.
Viņš akcentē, ka uz Mēness ir problēma – viena nakts ilgst 14 dienas. Tad ir tumšs. Temperatūra ir –150 grādi. “Ja iekārtas nesilda, viss sasalst un neizdzīvo pat vienu nakti. Mūsu tehnoloģija izmanto materiālus no kodolatkritumiem – radioizotopus, kuri sabrūkot rada siltumu, ko mēs pārvēršam elektrībā ar ļoti lielu efektivitāti,” stāsta uzņēmējs.
“Deep Space Energy” šobrīd ir tehnoloģijas izstrādes fāzē. “Jau esam principu validējuši laboratorijā. Tagad virzāmies uz priekšu ar konkrētiem tehnoloģiskiem risinājumiem un dažādiem testiem kosmosam atbilstošos apstākļos. Esam ļoti priecīgi par iekļūšanu NATO DIANA akceleratorā, jo gribam attīstīt tehnoloģiju ātrākā tempā un ātrāk sasniegt tirgu,” viņš pauž.
“Aizsardzības jomā mūsu ģenerators var palīdzēt augstas vērtības satelītiem, kuru datus izmanto izlūkošanai, palielinot to noturību pret potenciāliem uzbrukumiem satelītu saules paneļiem, vai arī brīdī, kad satelīts sauli “neredz”. NATO Eiropas partneri par vienu no prioritātēm ir izvirzījuši šādu satelītu skaita palielināšanu, lai veicinātu Eiropas stratēģisko neatkarību,” saka Ščepanskis.
Komersanti startē uzsaukumā pēc pašu iniciatīvas.
Dominē lielās valstis
2026. gada NATO DIANA akceleratora uzsaukumā atbalstīti 150 uzņēmumi no 24 valstīm. Pirmo reizi šīs programmas ietvaros atbalstu saņem uzņēmumi no Latvijas, Slovākijas, Islandes, Rumānijas un Slovēnijas. Ministrijā norāda, ka tas iezīmē programmas paplašināšanos uz jaunām inovāciju ekosistēmām un apliecina NATO apņēmību veicināt tehnoloģisko drošību visā aliansē.
AM neslēpj, ka NATO DIANA iniciatīvā starp atbalsta saņēmējiem dominē uzņēmumi no lielajām NATO dalībvalstīm – īpaši ASV, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas un Kanādas. Tas ir galvenokārt tādēļ, ka šajās valstīs ir attīstīta aizsardzības un tehnoloģiju ekosistēma, lielāks inovāciju finansējums un plašāka pieredze darbā ar civilā un militārā jeb divējāda pielietojuma kombināciju tehnoloģijām. Arī pirmajā 2023. gada pilotkohortas uzsaukumā dominēja lielo valstu pārstāvniecība, kurām jau bija gatavi jaunuzņēmumi ar divējāda lietojuma risinājumiem, kā arī plašāk attīstīts testēšanas un infrastruktūras tīkls.
“Taču ir skaidri redzams, ka aizvien lielākas iespējas ir arī mazajām valstīm,” saka ministrijā. NATO DIANA aktīvi darbojas arī Igaunijā, bet pagaidām vēl nav pārstāvēts Lietuvā.
“Līdz ar to pirmā jaunuzņēmuma uzņemšana akcelerācijas programmā ir likumsakarība – jo jaudīgāka būs vietējā jaunuzņēmumu ekosistēma, jo lielākas izredzes mūsu jaunuzņēmumiem augstākā kvalitātē attīstīt savas idejas un iekļūt labākajās akcelerācijas programmās pasaulē,” atzīmē ministrijā.
Latvijai šis NATO DIANA akceleratora uzsaukums ir nozīmīgs arī tādēļ, ka pirmo reizi sešām komandām būs iespēja akcelerācijas programmā piedalīties Rīgā
“Kļūšana par akceleratora NATO DIANA centru Latvijā ir loģisks “UniLab” attīstības virziens. Drīzumā veidosim arī vietējo aizsardzības tehnoloģiju akceleratoru. Taču tagad gaidām trīs Kanādas jaunuzņēmumu ierašanos Latvijā. Viņiem pievienosies arī pa vienam jaunuzņēmumam no Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Slovēnijas. Visiem sešiem uzņēmumiem būs iespēja izmantot alianses militāro un biznesa ekspertu zināšanas un sadarbību ar vietējo militāro nozari. Un, protams, turam īkšķus arī par vienīgo dalībnieku no Latvijas,” teic “UniLab” vadītājs Andris Baumanis.
Būs jaunas iespējas
NATO DIANA inovāciju programmai interesenti varēja pieteikties no 2025. gada 2. jūnija līdz 11. Jūlijam.
NATO DIANA programmas kritēriji paredz, ka dalībniekiem jābūt NATO dalībvalstu uzņēmumiem, kas piedāvā divējāda lietojuma tehnoloģijas vienā no desmit kritiskajām aizsardzības jomām. Uzņēmumiem jāspēj sadarboties ar NATO testēšanas infrastruktūru, jādemonstrē inovāciju potenciāls un jāatbilst finansējuma un drošības prasībām.
Ministrijā aicina uzņēmējus sekot līdzi informācijai par nākamā gada uzsaukumu.
Lasiet arī
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit