Pēc tikšanās ar valdošās koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka politiķi apņēmušies nesteidzināt daudz kritizētos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot raidsabiedrības LRT ģenerāldirektora atstādināšanu.
Lietuvas parlamentā notiekošais acīmredzami licis justies neērti daudziem politiķiem. Jau piektdien Briselē prezidents Nausēda žurnālistiem neslēpa, ka viņam nepatika tas, kā šīs izmaiņas likumā tiek apspriestas. Likumdevējā notiekošo viņš nekautrējās nosaukt par hibrīduzbrukumu Lietuvai.
Saskaņā ar līdz šim parlamentā izskatītajiem grozījumiem, plānots, ka Lietuvas sabiedriskā medija padome varētu no amata atstādināt LRT ģenerāldirektoru, ja viņš nav pienācīgi izpildījis savus pienākumus vai netiek apstiprināts raidsabiedrības gada pārskats.
Šādā gadījumā par atstādināšanu aizklātā balsojumā jānobalso septiņiem no 12 locekļiem. Pašreiz spēkā esošā kārtībā ir atšķirīga – raidsabiedrības galvu var atlaist atklātā balsojumā, par nobalsojot astoņiem LRT padomes locekļiem. Lēmumam jābūt pamatotam sabiedrības interesēs.
Atbrīvot mediju no politiskās ietekmes
Pēc pirmdien notikušās tikšanās prezidents Nausēda uzsvēra, ka koalīcija piekrita nesteidzināt grozījumu virzību, bet opozīcija apņēmās nelikt šķēršļus. Proti, nekavēt ar dažādu priekšlikumu iekļaušanu izskatīšanai darba kārtībā, vai garām runām, kā tas bija aizvadītajā nedēļā.
“Šādas izmaiņas likumos nevar veikt steidzamā kārtībā. Steiga nozīmē vienu – nevēlēšanos ieklausīties atšķirīgā viedoklī un nevēlēšanos ieklausīties ekspertu ieteikumos un rekomendācijās, un ka izmaiņas virza kā buldozeru,” teica Nausēda.
“Man pats svarīgākais ir, ka likums un likuma grozījumi atbilst visiem brīvo mediju principiem, ka tie atbilst LRT kā sabiedriskā medija atbildības, pārskatāmības un neatkarības kritērijiem.”
Nausēda arī pieļāva iespēju, ka LRT padomi varētu atbrīvot no politiskās ietekmes. Valdošos sociāldemokrātus pārstāvošais Seima priekšsēdētājs Jozs Oleks pauda, ka tika panākta vienošanās sagatavot uzlabotus grozījumus likumam par LRT darbību.
“Mēs piekritām, ka vairs nav steidzamības. [Formulējums] saka, ka likumu var apstiprināt 24 stundu laikā, ka mums vēl ir laiks konsultācijām līdz februārim. Pozīcija, opozīcija turpinās apspriedi ar ekspertiem. Es domāju, ka februārī mums būs kopīgs variants, kuru attiecīgi varēsim pieņemt Seimā.”
Žurnālistu vēstījums nav saklausīts
Opozīcijā esošās Liberāļu savienības līdere Viktorija Čmilīte-Nilsena gan uzskata, ka ir nepieciešams virzīt pavisam jaunus likumprojektu.
“Ir bezcerīgi lāpīt šo likumu, kas jau ir izgājis apspriedes posmu. Valdošie šodien nevarēja pateikt, kā viņi to vēlētos darīt. Bet būtiskākais, par ko izdevies vienoties, ir valde un februāra vidus. Tagad vairs nav tehniskais pārtraukums, bet gan vienošanās, ka laika posms būs saprātīgs un paredzēts diskusijām. Cerēsim, ka šoreiz būs savādāk.”
Pagājušajā ceturtdienā bija plānots izskatīt grozījumus par LRT ģenerāldirektora atstādināšanas kārtības maiņu galīgajā lasījumā. Taču Seima Kultūras komisijas vadītājam pasliktinājās veselība, viņš tika hospitalizēts. Tādējādi lēmumam atlikt šo grozījumu izskatīšanu uz jauno gadu bija vairāki apsvērumi.
Lietuvas Profesionālo žurnālistu asociācijas vadītāja Birute Davidonīte paziņojusi, ka nezina, vai asociācija piedalīsies darba grupā, kurā skatīs grozījumus.
Pēc viņas teiktā, tikšanās laikā tika lūgts plašāk raudzīties uz LRT pārvaldības jautājumu, taču tas vēstījums netika saklausīts.
Gan šī asociācija, gan LRT iepriekš brīdināja, ka steidzamu izmaiņu virzīšana apdraud sabiedriskā medija neatkarību un vārda brīvību. Protesta akcija ar saukli “Rokas nost no brīvā vārda” joprojām turpinās.
KONTEKSTS:
Lietuvas Seims 27. novembrī nobalsoja par sabiedriskās raidorganizācijas LRT budžeta iesaldēšanu nākamos trīs gadus. Deputāti arī nolēma, ka no 2029. gada samazināsies proporcija no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa gūtajiem ienākumiem, kas parasti novirzīta LRT budžeta vajadzībām.
Viens no likumprojekta iniciatoriem, valdībā esošā populistu partija “Nemunas rītausma” arī rosinājusi atvieglot procesu, kādā no amata var atbrīvot LRT ģenerāldirektoru.
LRT notikušo sauc par politiķu vēlmi ietekmēt sabiedriskā medija saturu, un notiekošais raisījis bažas arī Baltijas valstīs un ārpus tām. Lietuvas sabiedriskā medija darbinieki arī sarīkoja nedēļu ilgu protestu ar klusuma brīžiem ēterā, lai vērstu uzmanību uz jau ilgstošajiem uzbrukumiem medijam.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu