Jauns diplomātiskais piedāvājums: ASV rosina trīspusējas miera sarunas ar Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien, 20. decembrī, nāca klajā ar būtisku paziņojumu, atklājot, ka Savienotās Valstis ir ierosinājušas jaunu formātu miera sarunām par kara izbeigšanu ar Krieviju. Kā informē portāls NRA, šis priekšlikums paredzētu iesaistīt ne tikai Kijivu un Maskavu, bet arī Eiropas valstu pārstāvjus. Šī informācija izskanēja laikā, kad diplomātiskie centieni turpinās, neraugoties uz fundamentālajām atšķirībām Kijivas un Maskavas pozīcijās attiecībā uz kara nosacījumiem.
Prezidents Zelenskis detalizēja, ka ASV piedāvātais variants ietver gan atsevišķas tikšanās ar Krievijas delegāciju, gan arī kopīgas sanāksmes. Viņš pauda, ka šāda pieeja varētu būt loģiska, ņemot vērā Eiropas lomu konfliktā. Zelenskis citēts, sakot: „Amerikas Savienotās Valstis teica, ka rīkos atsevišķu tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem, un, cik es saprotu, viņi ierosināja šādu formātu: Ukraina, Amerika, „krievi” – un, tā kā tur ir arī Eiropas pārstāvji, tad, iespējams, arī Eiropa. Kāpēc es saku, iespējams? Tāpēc, ka būtu loģiski rīkot šādu kopīgu tikšanos.”
Tomēr Kijiva vēl nav sniegusi galīgo apstiprinājumu šī ierosinātā formāta akceptēšanai, uzsverot nepieciešamību rūpīgi izvērtēt visus aspektus. Tiek uzsvērts, ka lēmums tiks pieņemts pēc tam, kad būs zināmi rezultāti divpusējās sarunās ar ASV pārstāvjiem, kas atsākās piektdien.
Interesanti, ka šis paziņojums sekoja pēc intensīva diplomātiskā darba, tostarp sarunām Ženēvā un Berlīnē, kurās tika apspriests iepriekšējais, ASV izstrādātais miera plāns. Šis plāns, sākotnēji ietverot 28 punktus, tika pārskatīts un samazināts līdz 19 vai 20 punktiem pēc Ukrainas iebildumiem, jo sākotnējā versija šķita pārāk labvēlīga Maskavai.
Iepriekšējie miera plāna soļi: no 28 uz 20 punktiem
Diplomātiskā dinamika pēdējās nedēļās bijusi ievērojama, īpaši saistībā ar ASV administrācijas centieniem panākt kara izbeigšanu. Pirms šī jaunā formāta piedāvājuma Ukrainas un ASV delegācijas intensīvi strādāja pie miera plāna, kura pamatā tika izstrādāts Ženēvas tikšanās laikā un vēlāk precizēts Floridā.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs iepriekš sociālajos tīklos apstiprināja, ka panākta kopēja izpratne par galvenajiem nosacījumiem, taču daži punkti vēl bija jāuzlabo. Šī plāna izstrādes procesā tika apspriesti tādi smagie jautājumi kā teritoriālās piekāpšanās Krievijai, iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana Ukrainas atjaunošanai un drošības garantijas.
Sarunu gaitā, kā ziņots, Ukraina piedāvājusi atteikties no mērķa iestāties NATO apmaiņā pret saistošām rietumu drošības garantijām, kas gan atbilst vienam no Krievijas sākotnējām prasībām.
Galvenie šķēršļi – teritoriālie jautājumi un Kremļa pozīcija
Miera sarunu ceļš paliek sarežģīts, galvenokārt teritoriālo jautājumu dēļ. Ukraina ir stingri nostājusies pret jebkādu piekāpšanos, un prezidents Zelenskis atkārtoti uzsvēris, ka Kijiva nekad neatzīs Donbasu par Krievijas teritoriju, nedz de facto, nedz de iure.
Rietumvalstīs, īpaši apspriežot miera plānu, arvien biežāk izskan bažas, ka Kremļa reālais mērķis nav panākt patiesu mieru, bet gan uzspiest savu ultimātu, kas nozīmētu Ukrainas kapitulāciju.
Reaģējot uz ASV iniciatīvu, Krievijas puse paudusi skepsi. Jurijs Ušakovs, Vladimira Putina ārpolitikas padomnieks, paziņojis, ka „pašlaik neviens nav nopietni apspriedis šo iniciatīvu , un, cik man zināms, tā netiek gatavota”.
Eiropas loma un drošības garantijas
Eiropas valstu iespējamā iesaiste jaunajā sarunu formātā ir svarīgs elements, ko minējis Zelenskis. Iepriekšējās sarunās Berlīnē, kur piedalījās Eiropas līderi un ASV delegācija, Ukrainai tika piedāvātas detalizētas drošības garantijas.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs iepriekš norādījis, ka šīs garantijas varētu būt līdzīgas NATO 5. pantam, paredzot Rietumu militāru atbildi, ja tiktu pārkāpti pamiera nosacījumi. Eiropas Savienības diplomāti gan saskaras ar sarežģītu uzdevumu – līdzsvarot atbalstu Kijivai, lai neizskatītos kā „kara kurinātāji”.
Prezidenta Zelenska kuluāros izskanējis aicinājums turpināt „maksimāli konstruktīvu darbu” ar Trampa komandu un Eiropas partneriem, uzsverot, ka mērķis ir patiesi izbeigt karu, nevis tikai panākt kaujas pārtraukumu.
Reakcijas un turpmākie soļi
Kamēr ASV mēģina facilitēt šādu sarunu modeli, Kremlis, pēc Dmitrija Peskova svētdien sniegtās informācijas, ir apstiprinājis Vladimira Putina gatavību tikties ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.
Ir svarīgi atzīmēt, ka Francijas prezidents Makrons iepriekš bija izteicies par lietderību, ka Eiropa un Ukraina atkal uzsāk tiešas sarunas ar Maskavu.
Neskatoties uz šīm diplomātiskajām kustībām, Ukrainas pozīcija joprojām ir stingra attiecībā uz suverenitātes jautājumiem, bet Zelenskis paudis, ka sarunu process nav jauna lieta, un aicinājis ASV pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu.