Pirmdien, 22. decembrī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku līdz 2030. gadam, kas paredz zemākās algas likmes pieaugumu par 5,75% ik gadu no 2027. gada 1. janvāra. Papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta pedagogu zemākās algas likmes pieaugumam 2027. gadā ir 51,15 miljoni eiro.

IZM portālu “Delfi” informēja, ka jaunais grafiks, sākot no 2027. gada. 1. janvāra ik gadu paredz palielināt pedagogu zemākās darba algas likmi par 5,75%.

No 2027. gada 1. janvāra pedagogu (izņemot akadēmiskā personāla) zemākā mēnešalgas likme piedāvāta 1656 eiro (par 40 darba stundu nedēļas slodzi) jeb zemāko darba stundas likmi 10,35 eiro.

2028. gadā zemākā darba stundas likme pieaugtu līdz 10,94 eiro par stundas likmi jeb 1751 eiro mēnesī, 2029. gadā sasniedzot 11,57 eiro par stundas likmi jeb 1852 eiro mēnesī, bet 2030. gadā – 12,24 eiro par stundas likmi jeb 1958 eiro mēnesī.

Ar tādu pašu pieauguma tempu, proti, 5,75% ik gadu no 2027. gada janvāra, piedāvāts celt akadēmiskā personāla (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu) zemāko mēnešalgas likmi. Sarunās ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Finanšu ministriju tika panākta vienošanās šajā grafikā neiekļaut augstskolu administratīvo personālu.

Kopumā ministrijas izstrādātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz zemākās algas likmes pieaugumu visām pedagogu amatu grupām, t.sk. vispārējā izglītībā, speciālajā un profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā, pirmsskolas pedagogiem un akadēmiskajam personālam.

Papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta pedagogu zemākās algas likmes pieaugumam 2027. gadā ir 51,15 miljoni eiro, 2028. gadā – 105,02 miljons eiro, 2029. gadā – 161,98 miljoni eiro un 2030. gadā – 222,22 miljoni eiro.

Savukārt augstākajā izglītībā darba algas zemākās likmes celšanai 2027. gadā papildu nepieciešami 4,8 miljoni eiro. Ieviešot augstskolu institucionālo finansēšanas modeli, 2027. gadā darba samaksas zemākās likmes celšanai akadēmiskajam personālam papildu līdzekļi no valsts budžeta atalgojuma pieaugumam nav nepieciešami.

2028. gadā un turpmāk ik gadu institucionālā finansējuma pieejamie līdzekļi zemākās mēneša darba algas likmes celšanai būs aptuveni 5 miljoni eiro, attiecīgi no valsts budžeta 2028. gadā papildus būs nepieciešami 5 miljoni eiro, 2029. gadā – 10,3 miljoni eiro, bet 2030. gadā – 16 miljoni eiro.

Savukārt, vērtējot ietekmi uz pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu zemākās darba algas likmes pieaugumu, indikatīvi papildus nepieciešamais finansējums no pašvaldību budžetiem 2027. gadā ir 12,8 miljoni eiro, un 2028. gadā – 26,3 miljoni eiro, 2029. gadā – 40,6 miljoni eiro un 2030. gadā – 55,7 miljoni eiro.

Strādājot pie turpmākā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika, IZM izvērtēja dažādus variantus, kā noteikt turpmāku pedagogu darba samaksas pieaugumu. Pedagogu darba samaksas pieaugums sasaistīts ar valstī noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros. Ņemot vērā valsts budžetā noteiktās prioritātes – drošību un aizsardzību un plānoto finanšu līdzekļu taupīšanu ekonomiskās situācijas dēļ, algu pieaugums 2026. gadā netiek plānots visā publiskajā sektorā, tādēļ arī pedagogu zemākās mēnešalgas pieaugums nākamajā gadā nav paredzēts.

IZM norādīja, ka kopumā pedagogu vidējais atalgojums pieaugs arī 2026. gadā, jo jau no 2025. gada 1. septembra un turpmākajos gados tiek piešķirts papildu finansējums pedagogu darba samaksai, ieviešot pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, kas nemaina zemāko algas likmi, bet tiešā veidā var ietekmēt pedagogu vidējo darba samaksu vispārējā izglītībā.

Finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai pedagogu darba samaksai 2026. gadā paredzēti papildus 45 miljoni eiro, 2027. gadā – vairāk nekā 90,5 miljoni eiro, bet 2028. gadā – vairāk nekā 86,5 miljoni eiro. Tādēļ, plānojot pedagogu zemākās darba algas likmes pieauguma grafiku, IZM aprēķinos balstās uz apstākli, ka vidējā pedagogu mēnešalga turpmākajos gados būs par 20 % lielāka nekā zemākā algas likme.

Atbilstoši pedagogu tarifikācijas datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā 2025./2026. mācību gadā pedagogu vidējā darba samaksa (pielīdzinot pilnas slodzes ekvivalentam – 40 stundu darba nedēļai) ir 1841 eiro (valstī vidējā alga 2025. gadā – 1808 eiro saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem), kas ir par 18% lielāka nekā šobrīd noteiktā pedagogu zemākā mēnešalgas likme (1566 eiro/mēnesī par 40 stundu darba nedēļas slodzi). Atbilstoši 2025./2026. mācību gada datiem 24,4 % no pedagogiem (izņemot akadēmisko personālu) saņem zemāko darba stundas likmi.

Citi IZM izvērtētie varianti pedagogu darba samaksas pieaugumam ietvēra sasaisti ar valstī noteikto bāzes mēnešalgu, kā arī sasaisti ar vidējo darba samaksu valstī vai vidējo darba samaksu sabiedriskā sektorā .

Lēmumus par finansējuma piešķiršanu grafikā paredzētajam atalgojuma pieaugumam pieņems, izstrādājot turpmāko gadu budžetus. Par konkrētu papildu finansējumu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai lēmumus pieņems nākamā Saeima un valdība, ņemot vērā, ka 2026. gada 3. oktobrī plānotas 15. Saeimas vēlēšanas.

IZM atgādina, ka sākot no 2026. gada budžetā paredzēts būtisks pieaugums pedagogu algu fondam finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksai, kas sagaidāms, ka sekmēs arī vidējās pedagogu darba samaksas pieaugumu.

“IZM sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafika piedāvājums iekļauj visas pedagogu grupas, tostarp pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogus, kā arī akadēmisko personālu,” pauž ministrijā.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) stāstīja, ka valdībā apstiprinātais turpmākais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks dod skaidru vēstījumu un turpmāku pārliecību par to, ka pedagoga profesija ir sabiedrībā novērtēta un pienācīgi atalgota.

“Lai arī galīgais lēmums par papildu finansējumu būs jāpieņem nākamajai valdībai pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām, jau šobrīd ir skaidrs – pedagogu algu pieaugums ir nepieciešamība. Jau tuvākajā nākotnē un ilgtermiņā mums nāksies saskarties ar pedagogu trūkumu. Latvija šajā ziņā nav unikāla – ar līdzīgiem izaicinājumiem saskaras arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kā arī citas valstis daudzviet Eiropā un pasaulē,” sacīja ministre.

Līdzšinējais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. No 2026. gada 1. janvāra nepieciešams jauns pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks. Grafika nepieciešamību nosaka Izglītības likums. Jaunā grafika izstrādes procesā tika iesaistītas gan atbildīgās institūcijas, gan nozari pārstāvošās organizācijas.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit