Pasaules atmiņa Latvijā: Ceļojums laika liecībās
Latvija, būdama UNESCO sastāvā vairāk nekā trīsdesmit gadus, aktīvi iesaistās pasaules kultūras un izglītības mantojuma saglabāšanā. Katru gadu oktobrī, no 13. līdz 19. datumam, tiek atzīmēta UNESCO nedēļa, kas šogad īpaši pievēršas dokumentārajam mantojumam un UNESCO programmai „Pasaules atmiņa”. Šī programma, kas aizsākta 1992. gadā, pēc Sarajevas Nacionālās bibliotēkas izpostīšanas, ir kļuvusi par globālu iniciatīvu, kuras mērķis ir apzināt, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm cilvēces vēstures liecības, kas fiksētas dažādos informācijas nesējos – sākot no seniem gravējumiem un rokrakstiem līdz pat audio un video ierakstiem.
Latvijas ieguldījums „Pasaules atmiņā”
Programmas „Pasaules atmiņa” būtība ir saglabāt kolektīvo atmiņu, kas veido mūsu identitāti un palīdz izprast pagātnes notikumus, kuri balsta mūsu nacionālās un universālās vērtības. Latvija ir aktīvi iesaistījusies šajā procesā, izveidojot savu nacionālo reģistru 2009. gadā, kas kalpo kā priekšnoteikums pretendēšanai uz starptautisko reģistru. Šis nacionālais reģistrs tiek papildināts ik pa četriem gadiem, un tajā jau iekļautas desmit nominācijas, kas atspoguļo Latvijas vēstures un kultūras daudzveidību. Starptautiskajā reģistrā no Latvijas ir iekļautas trīs nozīmīgas liecības: Dainu skapis, Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības, un Hanzas vēstures dokumenti. Katra šī nominācija ir ne tikai augsti novērtēta starptautiskā mērogā, bet arī apliecina Latvijas atbildību par tās saglabāšanu un pieejamību.
„Katra dokumentārā liecība ir sava laikmeta lieciniece, kas ļauj mums ieskatīties pagātnes notikumos un saprast to nozīmi šodien.”
Šie vārdi, ko sacījusi UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, lieliski atspoguļo programmas ideju. Piemēram, Sibīrijas vēstules uz bērza tāss sniedz ieskatu cilvēka spēkā un izturībā visgrūtākajos apstākļos, savukārt Baltijas ceļa liecības atgādina par vienotības spēku un nevardarbīgu pretošanos.
Dokumentārā mantojuma daudzveidība Latvijā
Latvijas nacionālajā reģistrā atrodamas daudzveidīgas liecības, kas atspoguļo dažādus vēstures aspektus. Starp tām ir Eduarda Krauca fotonegatīvu kolekcija, kas dokumentē Ķeguma spēkstacijas celtniecību, sniedzot unikālu ieskatu Latvijas industriālās attīstības vēsturē. Šī kolekcija ir ne tikai vērtīgs industriālās arhitektūras un būvniecības vēstures avots, bet arī apliecina fotogrāfa profesionālismu un laikmetīgo domāšanu. Tāpat reģistrā iekļautas Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss, kas ir emocionāli spēcīgas liecības par izsūtīto latviešu un lietuviešu likteņiem. Šīs vēstules, ko sūtījuši no 1941. līdz 1956. gadam, glabājas vairākos Latvijas muzejos un atklāj gan personiskas sāpes, gan spēcīgu vēlmi uzturēt saikni ar dzimteni. Savukārt Raiņa un Aspazijas sarakste (1894.–1929.) sniedz dziļu ieskatu abu izcilo personību domu pasaulē un savstarpējās attiecībās, atklājot viņu radošo un intelektuālo mantojumu. Latvijas Centrālās padomes Memorands (1944) ir svarīgs dokuments, kas atspoguļo centienus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Otrā pasaules kara laikā. Šīs nominācijas kopā ar citām, piemēram, tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšanu, veido bagātu un daudzpusīgu priekšstatu par Latvijas vēsturi.
UNESCO nedēļa 2025: Aicinājums izzināt un dalīties
Šīgada UNESCO nedēļa, kas notiks no 13. līdz 19. oktobrim, ir īpaši veltīta dokumentārajam mantojumam un programmai „Pasaules atmiņa”. Tās mērķis ir ne tikai izglītot sabiedrību par šo nozīmīgo mantojumu, bet arī iedrošināt ikvienu kļūt par sava laika liecinieku. Tiek aicināts ikviens – gan privātpersonas, gan institūcijas – izpētīt savus arhīvus un ģimenes krājumus, lai atrastu un dalītos ar savām unikālajām dokumentārajām liecībām. Lai veicinātu sabiedrības iesaisti un izpratni, tiek organizētas dažādas aktivitātes, tostarp tiešsaistes erudīcijas spēle “UNESCO viktorīna 2025”, kas notiks 17. oktobrī. Šāda iniciatīva palīdz ne tikai apzināt un saglabāt vērtīgas liecības, bet arī stiprina kopīgo identitāti un vēsturisko apziņu. Dokumentārais mantojums nav tikai pagātnes atspulgs; tas ir dzīvs pavediens, kas savieno paaudzes un palīdz veidot nākotnes izvēles, balstoties uz senču gudrību un pieredzi.
Programmas „Pasaules atmiņa” reģistri ir ne tikai intelektuālā un radošā augstākā pilotāža, kas fiksēta tekstā, attēlā un skaņā, bet arī dokumenti, kas ir atstājuši būtisku ietekmi uz vēstures gaitu, politiskiem notikumiem un tautsaimnieciskiem sasniegumiem. Tā ir iespēja iepazīt un novērtēt Latvijas unikālo mantojumu, saprotot tā nozīmi gan nacionālā, gan globālā mērogā. Šī programma ir kā tilts starp pagātni, tagadni un nākotni, aicinot mūs visus rūpēties par cilvēces kopīgās atmiņas saglabāšanu.