Zelta vērtības pieaugums un ierobežotie krājumi
Zelta deficīts ir viens no faktoriem, kas uztur tā statusu kā drošajai patvēruma vietai politiskās un ekonomiskās nenoteiktības laikā. 2025. gadā šim metālam piedzīvots viens no straujākajiem pieaugumiem pēdējos gados, pārsniedzot 50%. Ja visu pasaulē līdz šim iegūto zeltu (aptuveni 216 000 tonnas) izkausētu un pārvērstu kubā, tā augstums sasniegtu 22 metrus. Savukārt, ja tikpat apstrādātu pašlaik pieejamos prognozētos ieguves krājumus (64 000 tonnas), šis kubveidīgais krājums būtu tikai 15 metrus augsts. Vietne Visual Capitalist ilustratīvi parāda šo abu kubu salīdzinājumu, tos vizualizējot blakus Gīzas Lielās piramīdas augstumam.
Šie dati balstīti uz Pasaules Zelta padomes, ASV Ģeoloģijas dienesta (USGS) un Britu enciklopēdijas sniegtajām informācijām.
Kā ir sadalījies līdz šim iegūtais zelts
Gandrīz trīs ceturtdaļas no pasaulē pašlaik pieejamā zelta jau ir izstrādātas. Jaunu atradņu atklāšana notiek arvien retāk, turklāt ieguves izmaksas pieaug. Tāpēc uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta pārstrādei un esošo tehnoloģiju pilnveidošanai. Otrā 20. gadsimta puse iezīmēja būtisku pavērsienu – pēckara laikmets veicināja liela mēroga atvērto karjeru un efektīvu pārstrādes metožu attīstību. Rezultātā divas trešdaļas no visa līdz šim iegūtā zelta ir iegūtas tieši kopš 1950. gada.
Iegūtais zelts ir sadalīts dažādos veidos: aptuveni 45% no kopējā apjoma pastāv jūsu vai citās juvelierizstrādājumu formā. Savukārt 22% tiek glabāti kā stieņi un monētas. Centrālajām bankām kopumā pieder aptuveni 17% no visa apjoma; tās izmanto zeltu kā stratēģisku aizsardzību pret inflāciju un ģeopolitisko nestabilitāti. Tāpat zelts ir nepieciešams tehnoloģiju nozarē, nodrošinot komponentes elektronikā un aviācijas sistēmās.
Zelta cenas lēciens 2025. gadā
2025. gadā zelta vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniedza 4000 ASV dolāru par unci. Šis pieaugums sekoja pēc tam, kad investori meklēja drošāku patvērumu, reaģējot uz ASV dolāra vērtības vājināšanos, ģeopolitisko svārstīgumu un makroekonomisko neskaidrību. Vienlaikus Ķīna un citas valstis aktīvi diversificē savus ieguldījumus, samazinot atkarību no ASV valsts obligācijām un pievēršoties zeltam. Šī tendence pastiprinājās pēc Vašingtonas noteiktajām bargajām sankcijām pret Krieviju pēc tās pilnmēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Arī privātie ieguldītāji palielina savus ieguldījumus zeltā, mēģinot pasargāt savu kapitālu no noturīgās inflācijas ietekmes.
Nākotnes ieguves izaicinājumi
Kā jau minēts, jaunu zelta atradņu atrašana kļūst arvien sarežģītāka, un ieguves izmaksas turpina augt. Līdz ar to fokusēšanās mainās uz pārstrādes efektivitātes uzlabošanu un tehnoloģisku risinājumu izmantošanu. Proti, ekonomiski iegūstamo zelta rezervju apjoms zemes iekšienē tiek lēsts ap 64 000 tonnu, taču šis skaitlis neietver vēl neapzinātas atradnes. Šādas neapzinātas atradnes pastāv, taču to izpēte un izstrāde kļūst arvien dārgāka un tehnoloģiski sarežģītāka.
Iemesli ir vairāki: rūdā esošā zelta koncentrācija mēdz būt zemāka, un jaunās atradnes bieži atrodas dziļāk zem zemes vai grūti pieejamās reģionālajās zonās, radot papildu loģistikas un vides problēmas, piemēram, tās, kas saistītas ar Amazones mežu saglabāšanu.