Gada rezultāti – cerības uz izaugsmi

Lai gan par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) gala rezultātiem šajā gadā vēl nav precīzu aprēķinu, ir pamats prognozēt, ka tie būs labāki nekā pērn, ziņo Nra.lv. Dati no Centrālās statistikas pārvaldes liecina, ka trešajā ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās gada griezumā pieaudzis par 2,5% (bez sezonālās un kalendārās korekcijas). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ņemot vērā sezonālo korekciju, reģistrēta 0,6% pieeauguma. Lielākais devums šajā izaugsmē bija apstrādes rūpniecībai.

Šie rādītāji dod pamatu cerēt, ka gada griezumā ekonomika uzrādīs kaut nelielu, bet tomēr izaugsmi, atšķirībā no 2024. gada, kad tika fiksēts 0,4% kritums. Ekspertu lēsumi norāda, ka IKP pieaugums šogad varētu sasniegt 1,5–2% atzīmi.

Pārskats par atkopšanās faktoriem

Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka šis gads kļuvis par vienu no veiksmīgākajiem Latvijas tautsaimniecībai pēdējā laikā: pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbības aktivitāti, gan iedzīvotāju patēriņu. Lai gan inflācija Latvijā joprojām ir augstāka nekā Eiropas vidējais līmenis, algas augušas straujāk, kas uzlabojis iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr, pēc eksperta vārdiem, pastāv arī riski, kas varētu ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Visu nozaru dinamika un atšķirības

Pēc 2021. gadā sāktā krituma un stagnācijas, šī gada pirmajos divos cetuqrkšņos ekonomika pārgāja uz pieaugošu tendenci, ko līdz gada vidum demonstrēja gandrīz visas nozares. Atjaunojās ražošana, ko sekmēja pieprasījums gan eksporta, gan iekšzemes tirgū. Izaugsme novērota arī finanšu sektorā, pakalpojumu sfērā un Latvijai būtiskajā mežsaimniecībā. Kritums fiksēts ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī mazākā mērā — nekustamo īpašumu, tirdzniecības, transporta un tūrisma jomās.

Četri pamata dzinējspēki

Kārlis Purgailis izceļ četrus galvenos iemeslus ekonomiskajai atveseļošanai: iekšzemes patēriņa pieaugumu, preču un pakalpojumu eksporta palielināšanos, Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazināšanos, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu apguves aktivizēšanos. Ekonomists arī pievērš uzmanību tā saukto “Trampa tarifu karu” paradoksālajam efektam, kas šogad izrādījās izdevīgs Latvijai. Tas notika tādēļ, ka ASV importētāji sāka steidzami iepirkt Eiropā un citās valstīs ražotās preces.