Šodien, 7:50
Papildināts šodien, 11:20
Krievija aizvadītajā naktī un otrdienas rītā veica plašu dronu un raķešu uzbrukumu Ukrainai, kurā nogalināti trīs cilvēki un vismaz desmit cietuši, kā arī nodarīti lieli postījumi enerģētikas infrastruktūrai paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Kijivas apgabala Višhorodas rajonā aizdegusies privātmāja un gājusi bojā sieviete, kas tajā atradās. Vēl trīs cilvēki šajā rajonā ievainoti. Hmeļņickas apgabalā nogalināts viens cilvēks. Žitomiras apgabalā nodarīti bojājumi dzīvojamām mājām un veikalam, nogalināta četrus gadus veca meitene un cietuši pieci cilvēki.
Dronu uzbrukumos Odesā bojāta ostas infrastruktūra un kuģi. Odesas apgabalā nodarīti postījumi 122 privātmāju, trīs daudzdzīvokļu māju un citu ēku jumtiem un logiem. Ziņu par cietušajiem nav.
Tāpat Krievijas uzbrukumi ir iegrūduši Odesas apgabalu tumsā un aukstumā tikai dažas dienas pirms Ziemassvētkiem, jo pēc 22. decembra uzbrukumiem trim energoiekārtām elektroenerģijas piegāde pārtraukta vairāk nekā 120 000 iedzīvotājiem.
Krievijas triecienu dēļ elektroapgāde pilnībā pārtraukta arī Hmeļņickas, Rivnes un Ternopiļas apgabalos, bet elektroapgādes traucējumi ir Čerņihivas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Harkivas un Vinnicas apgabalos.
Intensīvs uzbrukums naktī vērsts arī pret Sumu apgabala ziemeļu rajoniem. Uzbrukums skāris civilo infrastruktūru, izraisot elektroenerģijas padeves pārtraukumus reģionā.
Šonedēļ arī parādījās ziņas par to, ka Krievijas karaspēks no Hrabovskas ciema Sumu apgabalā nolaupījis un uz Krieviju aizvedis 52 iedzīvotājus, tostarp vairākus bērnus.
Ciems atrodas 200 metru attālumā no Krievijas robežas.
Ukrainas ombuds Dmitro Lubinecs mudinājis civiliedzīvotājus šajā apgabalā nekavējoties evakuēties, jo uzturēšanās kaujas zonā ir bīstama. Viņš uzsvēris nepieciešamību pieņemt likumu par obligātu evakuāciju, jo īpaši bērniem, no apgabaliem, kuros pastāv tieši draudi viņu dzīvībai un brīvībai.
Savukārt ārlietu ministrs Andrijs Sibiha mudinājis visas valstis un starptautiskās organizācijas atbalstīt Ukrainu, pieprasot ukraiņu pilsoņu atgriešanos tās kontrolētajā teritorijā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu