Latvijas mākslas zaudējums: Mūžībā devies Haralds Ritenbergs
Latvijas kultūras dzīve 2025. gada decembrī sēro – aizsaulē devies viens no visu laiku izcilākajiem latviešu baletdejotājiem, kinoaktieris un ilggadējais Rīgas Baleta skolas direktors Haralds Ritenbergs (1932–2025). Viņa aiziešana iezīmē veselas ēras noslēgumu, jo, kā ziņo avīze Diena, Ritenbergs bija pēdējais no trijām kinoikonām, kas atpazīstamas kā “Vella kalpi”. Šī zaudējuma apjoms sniedzas pāri teātra un kino robežām, skarot arī vairāku paaudžu dejotāju likteņus caur viņa pedagoģisko darbu.
Haralds Ritenbergs, dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā, bija personība, kuras radošais mūžs ir neatņemama Latvijas baleta un kino zelta fonda sastāvdaļa. Viņa skatuves sniegumu raksturoja kā plastisku eleganci, iekšēju apgarotību un vīrišķīgu cēlumu, padarot viņu par viena no spilgtākajiem pēckara paaudzes romantiskā baleta ideāliem.
Romantiskā ideāla virsotne uz skatuves
Dejotāja karjeru Latvijas Nacionālajā operā Haralds Ritenbergs aizsāka 1951. gadā un tajā pavadīja līdz pat 1977. gadam, izdejojot aptuveni 30 galvenās lomas. Viņa interpretācijā atdzīvojās klasiskie romantiskā baleta tēli, piemēram, Princis Zigfrīds “Gulbju ezerā” un Princis Alberts “Žizelē”. Tāpat viņš atveidoja titullomu baletā “Šakuntala”, Gireju “Bahčisarajas strūklakā”, Pēru Gintu un Fēbu “Parīzes Dievmātes katedrālē”, kā arī Franci “Pie Zilās Donavas”.
Īpašu vietu viņa karjerā ieņēma Romeo loma Prokofjeva “Romeo un Džuljetā”, ko viņš iestudēja kā diplomdarbu. Viņa partneres – jo īpaši Anna Priede, kura Ritenberga ienākšanu uz skatuves aprakstīja kā Romeo tēla atdzīvināšanu ar katru dejas soli – apliecināja viņa spēju būt gan tehniski precīzam, gan dziļi emocionālam māksliniekam. Vēlāka slavu ieguva arī viņa duets ar Veltu Vilciņu, lai gan tas, atšķirībā no jaunības lidojuma, tika raksturots kā vairāk kopīgs darbs un savstarpēja nepieciešamība spožas karjeras veidošanā.
Elks kino pasaulē un “Vella kalpu” mantojums
Ritenberga talants neaprobežojās tikai ar baleta skatuvi. Viņa kino debija un vēlākās lomas nostiprināja viņa statusu kā tautas elkam. Režisora Leonīda Leimaņa filmas “Nauris” un “Šķēps un roze” jau iezīmēja viņa potenciālu, taču patiesu nacionālu atpazīstamību viņam atnesa loma Aleksandra Leimaņa vēsturiskajā filmā “Vella kalpi”.
“Vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino,” norāda baleta zinātniece Ija Bite. Viņa varoņi, it īpaši jauniešu vidū, valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību un drosmi. Filmās “Vella kalpi” un vēlāk “Vella kalpi Vella dzirnavās” iemiesotais tēls Ritenbergu padarīja par zīmolu, kas pārsniedza mākslas disciplīnu robežas. Viņa aiziešana nozīmē pēdējā “Vella kalpa” atvadas.
Stabilitātes garants Rīgas Baleta skolā
Pēc baletdejotāja karjeras beigām 1978. gadā Haralds Ritenbergs uzsāka savu ilggadējo misiju pedagoģijā. Viņš kļuva par Rīgas Baleta skolas (agrāk Rīgas Horeogrāfijas vidusskola) direktoru un šo amatu ieņēma gandrīz trīsdesmit gadus, līdz 2017. gadam. Viņa vadības stils tika raksturots kā diplomātisks un stabils.
Kā atzīst Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, Ritenberga nopelns ir tas, ka viņam izdevās uzturēt skolu nemainīgi augstā līmenī “spīti sarežģītiem laikiem”. “Būtiskākais šajā laikā – stabilitāte, ko spējis nodrošināt direktors,” ir viena no atziņām. Pateicoties viņa vadībai, skola spēja attīstīties pakāpeniski, izvairoties no “liekiem, skaļiem eksperimentiem” un saglabājot ciešu saikni ar Nacionālo baletu. Daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji ir tieši Ritenberga audzēkņi.
Pedagoģiskā darbība sniedza Ritenbergam iespēju dalīties ne tikai ar klasiskās dejas zināšanām, kas balstījās uz stingru klasikas pamatu, bet arī ar savu bagātīgo skatuves un kino pieredzi. Šajā periodā viņš papildus strādāja arī kā pedagogs un baletmeistars Stambulas Operā, kā arī vadīja skolas audzēkņus viesizrādēs ārvalstīs.
Atzinība un mantojums
Haralda Ritenberga ieguldījums Latvijas kultūrā tika novērtēts ar vairākiem nozīmīgiem apbalvojumiem. Jau 1958. gadā viņš saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu, kam sekoja Tautas skatuves mākslinieka tituls 1965. gadā un Latvijas PSR Valsts prēmija 1959. gadā par Ako lomu operā “Rigonda”. Par mūža ieguldījumu baleta mākslā un jauno dejotāju audzināšanā viņš saņēma arī “Spēlmaņu nakts” balvu 2008. gadā. Latvijas augstākais valsts apbalvojums – ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis – viņam tika piešķirts 1999. gadā.
No Haralda Ritenberga tiks atvadīta Latvijas Nacionālajā operā, Beletāžas zālē 29. decembrī. Viņš paliks atmiņā ne tikai kā karjerā izcils mākslinieks, kas pārstāvēja romantisko ideālu, bet arī kā pedagogs, kurš ar savu mieru, harizmu un diplomātiju nodrošināja baleta skolas izaugsmi cauri sarežģītiem pārmaiņu gadiem. Viņa dzīves un radošā ceļa atstātais mantojums ir pamats, uz kura turpinās balstīties Latvijas baleta nākotne.