Pēc svētku drudža – ikdienas ritms
Kamēr Ziemassvētku vecītis Rovaniemi Lapzemē (Somijā) dažkārt atpūšas, bet viņa neatsveramie palīdzi – ziemeļbrieži – pēc svētku skrējiena atgriežas pie ierastās dzīves. Kā ziņo telekanāls TV3, šis laiks sniedz retu iespēju ielūkoties šo stalto zvēru un viņu kopēju ikdienā. Lapzemē, netālu no Polārā loka, atrodas vietas, kur tūristiem sniedz ieskatu ziemeļbriežu audzēšanā un kopšanā.
Briežu bars netālu no Polārā loka
Vienā no tādām Lapzemes fermām, kas izvietojusies aptuveni 25 kilometrus no reģiona galvaspilsētas, mitinās neliels, bet pārstāvis bars – tur mīt ap 30 ziemeļbriežu. Šie dzīvnieki ir cieši saistīti ar sāmu kultūru un iztiku jau tūkstošiem gadu, nodrošinot gan pārtiku un apģērbu, gan arī izmantošanu transportā. Tomēr patiesībā lielāko daļu gada ziemeļbrieži Lapzemē pavada brīvi ganībās, baudot svaigu zāli un ķērpjus.
Pēc Ziemassvētkiem – dabas uzturēšana
Lai gan Ziemassvētku laikā daļa no šiem dzīvniekiem tiek saņemti Ziemassvētku vecīša kamanām, lai sagādātu prieku visā pasaulē, pēc svētkiem atgriežas dabiskais cikls. Ziemeļbriežu audzētāji norāda, ka tieši ziemā un pavasarī, ganoties un pastrādājot ainavas formēšanā, brieži palīdz uzturēt Arktikas ekosistēmu. Apgraužot krūmus, tie kavē kokaugu aizaugšanu, tādējādi saglabājot atklātas tundras ainavu.
Klimata pārmaiņas un izdzīvošana
Šobrīd, kad Arktikas reģions sasilst īpaši strauji, ziemeļbriežu audzēšana ir kļuvusi vēl svarīgāka. Ne tikai tūrisma, bet arī vides aizsardzības kontekstā. Pētījumi liecina, ka ziemeļbriežu ganīšana var palīdzēt cīnīties ar klimata pārmaiņu sekām. Lai gan pēdējos gados tūristu interese par šo dzīvnieku un Lapzemes burvību ir ievērojami augusi, galvenais izaicinājums briežu un sāmu kopienām joprojām ir mainīgais klimats un plēsēji, piemēram, vilki un lāči.